Bārzdiņš: Daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzsver: pirmajās jaunās valdības darbības 100 dienās, viņaprāt, ir izdevies noteikt skaidras veselības aprūpes nozares prioritāte - ģimenes ārstu, primārajā aprūpē strādājošo ārstu palīgu un māsu pieejamības uzlabošana un viņu atbildības palielināšana par iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacientu ar hroniskām slimībām un vecu cilvēku aprūpi dzīvesvietā. Tiesa, ministrs neslēpj: darāmā ir daudz, taču daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu. Nozares finansējums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta objektīvi ir niecīgs salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat ministrs akcentē: "Primārā veselības aprūpe ir visas veselības aprūpes nozares stūrakmens, tādēļ pakāpeniski jāmainās gan pašu ārstu, gan arī sabiedrības attieksmei pret ģimenes ārstu sniegto aprūpi. Tiekoties ar ģimenes ārstu asociācijām, vienmēr īpaši akcentēju primārās veselības aprūpes lomu – tā ir iedzīvotāju veselības rādītājus ietekmējošākā un izmaksu efektīvākā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kurai jākļūst arvien pieejamākai. Lai to pilnveidotu, šobrīd sadarbībā ar ģimenes ārstiem un Latvijas Pašvaldību savienību norit intensīvs darbs pie papildus pieejamības un kvalitātes kritēriju un ģimenes ārstu novērtējuma apmaksas kārtības izstrādes. Jaunajai kvalitātes programmai varēs pievienoties brīvprātīgi, un tā radīs iespēju prasmīgāk strādājošos ārstus papildus finansiāli motivēt, kā arī popularizēt. Tāpat ģimenes ārstu pieejamības un darba organizācijas jautājumi tiek pārrunāti ar pašvaldību pārstāvjiem, jo tieši pašvaldību darbinieki vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības un veicamos uzlabojumus. Šis darbs turpināsies līdz rudenim, kad tiks pieņemti konkrēti grozījumi esošajā regulējumā.
Lai pilnvērtīgi un plašākā iesaistīto lokā vienotos par labākajiem risinājumiem samilzušo sabiedrības veselības problēmu novēršanai, tika pagarināts sabiedriskās apspriešanas termiņš izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam, lai visi interesenti varētu piedalīties ar konkrētiem priekšlikumiem dokumenta izstrādē. Diskusiju rezultātā ar Latvijas pārtikas ražotājiem un Latvijas reklāmas un mediju aģentūru speciālistiem panākta vienota izpratne par veselīga uztura veicināšanas nepieciešamību. Ražotāji, kā arī reklāmas un mediju aģentūru pārstāvji ir izteikuši gatavību sniegt ieguldījumu cilvēku izglītošanā un informēšanā par veselīgu uzturu , kā arī pašregulējošo mehānismu ieviešanā.
Lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un rastu iespēju salīdzināt gan iestāžu administratīvos izdevumus, gan vienādu diagnožu ārstēšanās izmaksas, 2011.gadā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcā, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un pārējās - kopumā 14 slimnīcās – ieviesta vienota finanšu uzskaites un uzraudzības sistēma.
Papildus no 2011.gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā. Resursu efektīvai izmantošanai un stacionāra ārstēšanas laika samazināšanai kopējā slimnīcu finansējumā ir palielināta ambulatorās aprūpes un dienas stacionāru darbības nodrošinājumam pieejamā finansējuma īpatsvars.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika uzsāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat no 4 līdz 1% samazināts pieļaujamais lieltirgotavas uzcenojums dārgākajiem medikamentiem. Lai panāktu kompensējamo zāļu cenu samazinājumu un līdz ar to uzlabotu zāļu pieejamību lielākam pacientu skaitam, ieviesta virkne pasākumu, kas paredz konkurences veicināšanu zāļu ražotājiem, lētāku medikamentu ienākšanu kompensējamo medikamentu sistēmā un ātrāku un efektīvāku sarakstā esošo medikamentu cenu samazinājuma mehānismu."
