Puse Latvijas vīriešu nenodzīvo līdz pensijai

Pētot Latvijas iedzīvotāju veselības riska faktorus, zinātnieki atklājuši, ka jau gados jauniem vīriešiem ir daudz vairāk risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tā paša vecuma sievietēm.

"Te arī ir tie desmit gadi!" par atšķirību vīriešu un sieviešu vidējā mūža ilgumā saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis. Vidējais mūža ilgums Latvijā sievietēm ir 78, savukārt vīriešiem – 68 gadi. Pēc Veselības ministrijas datiem, puse vīriešu Latvijā nenodzīvo līdz 65 gadiem.

Tikai pensijā vienādi

Paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs ir vairāki no šiem riska faktoriem. Plašajā un pirmajā sirds veselības jomas pētījumā Latvijā, iesaistot turpat 4000 Latvijas iedzīvotāju, atklājies, ka 60% vīriešu smēķē, sievietes – piektā daļa. Paaugstināts asinsspiediens ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju, un, ja salīdzina dzimumus, vīriešiem tas konstatēts biežāk – 61% (sievietēm – 48%).

Paaugstināts holesterīna līmenis ir 77% cilvēku – gan sievietēm, gan vīriešiem.

Pētījums atklāj, ka 25 gadu vecumā vīrietim ir daudz vairāk riska faktoru, kas var novest pie sirds saslimšanām, nekā tā paša vecuma sievietēm. Tāda pati situācija saglabājas arī, kad vīrietim ir 35–44 gadi, un tikai pensijas vecumā abiem dzimumiem ir vienlīdz daudz veselības problēmu.

Sirds slimības noved kapā

Ja tik ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju ir risks saslimst ar kardiovaskulārām slimībām, nav brīnums, ka izplatītākais nāves cēlonis ir tieši šīs slimības (otrajā vietā ir onkoloģiskās saslimšanas, trešajā – traumas). Kardiologs A. Ērglis gan mudina uzmanīgi vērtēt statistikas datus, jo par sirds slimībām "kā vadošo nāves cēloni Latvijā" ir pierasts runāt, taču zināmi gadījumi, kad nāves iemesls ir bijis kas cits, taču oficiāli norādīta sirds slimība, jo "cilvēks kādreiz ar to slimojis". Viņš arī aicina kliedēt mītu, ka kardioloģija, īpaši invazīvā, iztērē visu veselības budžetu. "Saka, mums veselības aprūpe slikta, bet, ņemot vērā atvēlēto finansējumu, tā ir viena no labākajām pasaulē!" spriež kardiologs.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Inga Šmate norāda, ka 2009. gadā 53,8% mirušo nāves iemesls bijušas sirds un asinsvadu slimības.

"Pašlaik mums nav neviena stratēģiskā dokumenta veselības jomā, taču Latvija vēlas palielināt vidējo mūža ilgumu vīriešiem par astoņiem gadiem, sievietēm – par četriem," saka I. Šmate. Plāns ir visai ambiciozs, ja ņem vērā datus, – 48% Latvijas vīriešu nenodzīvo līdz 65 gadiem. Pašlaik VM strādā pie Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kurās viens no stratēģiskiem virzieniem ir veselības veicināšana un slimību profilakse, taču tajā pašā laikā I. Šmate aktualizē jautājumu: cik tālu veselības aprūpe var iet, ietekmējot cilvēka dzīvi, cik daudz ir ārsta atbildība un cik daudz paša cilvēka? "Cik gatava arī sabiedrība maksāt nodokļos par tiem, kuri nerūpējas par savu veselību?" jautā VM pārstāve.

Cik izmaksā

Šādi jautājumi ir būtiski, jo, pēc starptautisko pētījumu datiem, sirds un asinsvadu slimību radītais slogs ES valstīs gadā ir 189 miljardi eiro (110 no tiem veselības aprūpei (58%), 40 – sociālajai aprūpei (21%), 27 – pāragras mirstības dēļ (14%) un 13 – darba laika kavējumu dēļ (7%)).

Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane norāda: bagātās valstis nenoliedzami var tērēt vairāk naudas veselības aprūpei un šajās valstīs cilvēki dzīvo ilgāk, par piemēru minot Zviedriju, kur kardiovaskulāro slimību aprūpes izmaksas uz vienu pacientu ir augstākas nekā vidēji ES – 252 eiro. Taču procentuāli no kopējā veselības budžeta tieši sirds slimībām Zviedrija tērē ap 10%, kas ir gandrīz tikpat cik Latvija, – 9%. Visticamāk, atšķirība ir veselības budžeta apmēros, kā arī sadalījumā, cik daudz tērēt slimību profilaksei, cik ārstēšanai. D. Behmane saka: jā, Zviedrija tērē milzīgu naudu, tur ir jaunākās tehnoloģijas, bet viņi vērtē izmaksas – kur var lētāk, ievieš lētāko. Tāpēc VEC uzskata, ka jāveic vairāk un pamatotāki pakalpojumu izmaksu – efektivitātes pētījumi, lai investētu izmaksu efektīvos pasākumos, taču jāiekļauj ne tikai slimības izmaksas, bet arī sabiedrības veselības ieguvumi un izmaksas, ko rada veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība (invaliditāte, darba laika zudumi). Ar katru gadu pieaug cilvēku skaits, kuriem tiek piešķirta invaliditāte asinsrites slimību dēļ.