Nepieciešamība reformēt traumpunktus rosina Veselības ministriju (VM) ķerties pie pavisam jaunām idejām. Darba grupa izvērtē traumpunktu darbu daļēji nodot Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigādēm.
NMP dienesta brigādēm visā Latvijā ir dažāds noslogojums, tāpēc vietām, piemēram, lielpilsētās, ātrās palīdzības mediķi praktiski visu dežūras laiku brauc izsaukumos, savukārt reģionos var būt arī situācijas, ka dienā ir divi trīs izsaukumi. Kamēr NMP dienesta mediķi gaida savu kārtējo izsaukumu, viņi varētu sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem tobrīd nav pieejams ne ģimenes ārsts, ne kāds cits speciālists, – šāda ir idejas pamatdoma. Pirmoreiz par to veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) ieminējās, viesojoties Mazsalacas slimnīcā, kur atrodas NMP dienesta Mazsalacas brigādes punkts. Ātrās palīdzības mediķi atzina, ka pie viņiem laikā, kad nestrādā ģimenes ārsti un citi speciālisti, nāk iedzīvotāji un lūdz palīdzību, un, ja brigādei nav jābrauc izsaukumā, palīdzība netiek liegta. Tiesa, NMP dienesta galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību neatliekamās, dzīvībai bīstamās situācijās, tāpēc šāda palīdzība, piemēram, ērces izvilkšana vai brūces apstrāde, neesot īsti likumīga.
Pašlaik NMP brigādes ir izvietotas 97 brigāžu punktos. NMP dienesta dati liecina, ka no 4500 gadījumiem, kad cilvēki vērsušies pēc palīdzības brigāžu punktos, 70 procentos palīdzība tika sniegta uz vietas, bet pārējos gadījumos bija nepieciešama hospitalizācija. Tajos gadījumos, kad cilvēki nebija jāved uz slimnīcu, visvairāk pacienti bija sūdzējušies problēmām ar sirdi (galvenokārt tika konstatēts paaugstināts asinsspiediens), tāpat arī palīdzība sniegta, ja bijuši insektu kodumi, augšējo elpceļu saslimšanas, dažādas traumas.
Veselības ministrs ticies ar NMP dienesta, Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai apspriestu iespēju noteiktā apjomā pirmo palīdzību nodrošināt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu punktos visā valstī. "Tas nemainītu dienesta pamatfunkciju – nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem un cietušajiem veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās, tomēr situācijā, kad ārstniecības personas nav devušās izsaukumā pie pacientiem, būtu iespējams noteiktā apjomā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri vērsīsies pie brigādes mediķiem," norāda J. Bārzdiņš.
Tikšanās reizē nekāds konkrēts lēmums nav pieņemts, skaidro Veselības ministrijā. "Vēl ir nopietni jāizvērtē, kāda ir NMP dienesta brigāžu noslodze, kāda tā ir dažādos reģionos," saka VM pārstāvis Oskars Šneiders, "jebkurā gadījumā lēmums tiks pieņemts tā, lai nepasliktinātu dienesta operativitāti."
Ja mēs izsludināsim iespēju, ka pie mums var vērsties pastāvīgi, tad var veidoties rindas – kurus tad mēs apkalposim: tos, kuri atnākuši pie mums, vai tos, kuri izsaukuši ātro palīdzību, spriež NMP dienesta Rīgas reģionālā centra vadītājs Semjons Štrihs. Tas ir tikai viens no neskaidrajiem jautājumiem. Vai, piemēram, šāds: ja ātrās palīdzības mediķi (parasti novados dežurē tikai viena brigāde) sāks sniegt palīdzību uz brigādes punktu atnākušam cilvēkam, piemēram, ar grieztu brūci, bet būs steidzams izsaukums, – vai pacientu atstās nesašūtu, kamēr brigāde atgriezīsies? VM paskaidro: visi šie apstākļi būs jāizvērtē. S. Štrihs arī norāda: Rīgā brigādes nereti nemaz nav uz vietas vairākas stundas, vienam izsaukumam seko nākamais.
Visticamāk, lielajās pilsētās šādu praksi nevarēs ieviest, saka O. Šneiders. Pilsētās vispirms ir lielāka pieejamība citiem veselības aprūpes veidiem – ģimenes ārstiem, poliklīnikām, slimnīcām, otrkārt – NMP dienesta brigādes ir noslogotas pilnībā. Šī ideja vairāk vērsta uz novadiem, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību lauku iedzīvotājiem.
VM paspārnē darbu sākusi speciālistu grupa, kuras uzdevums būtībā ir vienoties, ko darīt ar traumpunktiem jau tuvākajā nākotnē, jo, kā zināms, valdība atlika šo punktu reformu. Veselības ministra uzdevumā atbildīgajām amatpersonām jāizvērtē iespējas nodrošināt medicīnisko aprūpi pirmās palīdzības saņemšanai visā valstī, izveidojot loģisku pakalpojumu pieejamības mehānismu, veicinot sadarbību starp ģimenes ārstiem, ambulatorajiem speciālistiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta feldšeru brigādēm to bāzēšanās vietās, jo īpaši lauku rajonos. Šī darba grupa veiks detalizētu diennakts traumpunktos sniegtās palīdzības analīzi, izvērtējot apmeklējumu dinamiku un diagnožu klāstu, ar kādām pacienti vēršas pēc palīdzības.
***
UZZIŅAI
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
Brigāžu skaits 186
Ārstu brigādes 57, tajā skaitā 11 reanimācijas brigādes
Brigāžu izvietojuma punkti 97
Traumpunkti strādā: Priekules slimnīcā, Ludzas rajona slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā, Rīgas 1. slimnīcā, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Saldus medicīnas centrā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rīgas rajona slimnīcā, Bauskas slimnīcā, Limbažu slimnīcā, Bērnu slimnīcā Rīgā
Avots: NMPD, VM