Katru dienu desmit Eiropas pilsoņi nomirst, nesagaidot atbilstošu orgānu transplantācijai, tas ir gandrīz 4000 cilvēku gadā, liecina Eiropas Komisijas dati. Situācija ar orgānu donoriem ir traģiska visā pasaulē – pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums, atzīst Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls.
Pacientu skaits, ko katru gadu reģistrē orgānu transplantācijas rindā, visā Eiropas Savienībā sasniedzis 60 000 cilvēku. Latvijā tie ir 40 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, salīdzinājumam – Austrijā, Francijā, Beļģijā, Itālijā – 80 pacienti, Neatkarīgajai pastāstīja Aksels Rāmels no Eurotransplant (organizācija, kas apvieno sešas Eiropas Savienības valstis, arī Nīderlandi, Beļģiju, Austriju).
Latvijā šajā rindā ir vismazāk pacientu (mums blakus ir Kipra, Lietuva un Rumānija, tiesa, dati par Eiropu pieejami par 2007. gadu).
A. Rāmels domā, ka daudzās valstīs ir noteikta kvotu sistēma – cik ir naudas, tik arī pacientu uzņem šādā rindā. Eurotransplant valstīs gaidīšanas rindā uz transplantāciju ir 16 000 cilvēku, no tiem visvairāk gaida nieres transplantēšanu – 3000 cilvēku.
To, vai kādā valstī notiek transplantācijas un cik bieži tās notiek, nosaka ne tikai nauda un mediķu gatavība to paveikt, bet arī sabiedrības viedoklis, nostāja orgānu ziedošanas jautājumos. Taču te pētījumi par Latviju vēsta, ka Latvijas iedzīvotāji ir visnegatīvāk noskaņoti pret orgānu transplantāciju – pēc Eurobarometer pētījuma datiem, tikai 25% iedzīvotāju atļautu izmantot orgānus transplantācijā pēc savas nāves, Eiropas Savienībā vidēji – vairāk nekā puse.
Atļauju izmantot sava mirušā radinieka orgānus, lai glābtu kāda cita dzīvību, dotu tikai 36% iedzīvotāju. Ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju aptaujā atbildējuši, ka nezina, vai dotu šādas atļaujas, un, ja neļautu, tad nezina atbildēt – kāpēc. Tas liecina, ka Latvijas sabiedrībā nav pietiekamas informācijas par orgānu transplantāciju. Eurobarometer pētījums atklāj, ka galvenie iemesli, kāpēc Latvijas cilvēki neļautu izmantot orgānus, ir bailes par manipulācijām ar cilvēka ķermeni un neticība veselības aprūpes sistēmai.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, tikai 600 cilvēku, tas ir, 0,015% Latvijas iedzīvotāju, ir darījuši zināmu savu nostāju par orgānu ziedošanu – lielākā daļa aizlieguši, viena trešdaļa atļāvuši. "Mūsu darbu atvieglotu tas, ja cilvēki darītu zināmu savu izvēli savas dzīves laikā," Neatkarīgajai saka R. Rozentāls. Viņš arī piekrīt, ka cilvēki ir depresijā krīzes dēļ, viņiem nomiris radinieks, un "kāds vēl prasa atļauju izmantot viņa orgānu...". Taču jāsaprot, ka šī atļauja ļauj glābt
citu cilvēku vai pat vairākus.
BaltTransplant Latvijas nodaļas vadītājs Sergejs Truškovs skaidro: gadījumos, ja reģistrā nav datu par konkrēto cilvēku, notiek sarunas ar piederīgajiem, vai viņi piekristu ziedot mirušā radinieka orgānu. Visbiežāk cilvēki atsakās, taču ir gadījumi, kad, sākotnēji atteikušies, vēlāk pārdomā un dod atļauju, jo ir saprotams, ka cilvēki sākumā ir šokā par tuvinieka nāvi. Kādreiz atteicās ceturtā daļa mirušā radinieku, bet tagad 80%.
***
LATVIJĀ
Veiktās transplantācijas
Nieres transplantācijas
Sirds transplantācijas
Acs radzenes transplantācijas
Autologas un alogēnas cilmes šūnu transplantācijas
Cilmes šūnas transplantācijas kardioloģijā
Balsta un kustību aparāta audu transplantācijas
Veikta pirmā aknu transplantācija
Pasaulē veic arī plaušu, pankreatīta un citu orgānu transplantācijas