Mediķi paveic Latvijā unikālu operāciju

Stradiņa slimnīcas mediķu komanda, kas veikusi Latvijā pirmo aknu transplantāciju, ir ierakstīta Latvijas medicīnas vēsturē. Pēc vairāku gadu nopietnas gatavošanās mūsu valstī ir veikta vissarežģītākā no transplantācijas operācijām.

Četrdesmit sešus gadus vecais pacients, kuram aizvadītajā piektdienā veikta Latvijā pirmā aknu transplantācija, jūtoties labi un jau varējis pats piecelties kājās. Pagaidām gan masu mediju pārstāvjiem liegta iespēja aprunāties ar pacientu, jo pagājušas tikai četras dienas kopš sarežģītās operācijas, turklāt slimnīcā ir noteikta gripas karantīna. Pacients atrodas Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā.

Operācija ilga nepilnas 11 stundas. To veica vairāk nekā 20 cilvēku komanda, tai skaitā ķirurgi, transplantologi, anesteziologi, reanimatologi, asinsvadu ķirurgi. Akna no miruša donora tika transplantēta vīrietim ar hronisku aknu saslimšanu – pacientam bija vispārēji novājināts organisms, aknu mazspēja, dzelte, progresējoša aknu ciroze un aknu nepietiekamība. Šajā gadījumā aknu transplantācija bija vienīgā ārstēšanas iespēja. Vīrietis bija arī pirmais transplantācijas gaidīšanas sarakstā.

"Šodien ir ceturtā diena pēc operācijas, mediķu valodā mēs pacienta stāvokli vērtējam kā apmierinošu, bet kopumā varam teikt, ka viņa stāvoklis ir labs," saka aknu transplantācijas operācijas virsvadītājs profesors Jānis Gardovskis. Pacientam ir 46 gadi, viņam bija hroniska aknu slimība, ar ko viņš slimoja jau desmit gadus un bija pirmais gaidīšanas rindā uz aknu transplantāciju. "Nākam no viņa palātas, pacients jau pirmoreiz nostājās uz kājām, smaida un saka, ka tik labi nav juties ilgu laiku," tā J. Gardovskis. Kā ārstiem teicis pats slimnieks: viņš ir izvilcis veiksmīgo lozi, būdams pirmais slimnieks, kam veic aknu transplantāciju. Pacienta atveseļošanās pēc operācijas paredzama vairāku nedēļu garumā.

Aknu transplantācijas operācija P. Stradiņa slimnīcā veikta pēc rūpīga sagatavošanās darba vairāku gadu garumā, kā arī mediķu stažēšanās ārvalstu klīnikās un attiecīga medicīniskā aprīkojuma iegādes. Aknu transplantācijas grupas koordinators ķirurgs Jānis Vilmanis stāsta: "Trīs gadu laikā kopā ar gastroenterologiem mērķtiecīgi tika veidots pacientu saraksts, kuriem nepieciešama aknu transplantācija. Visi kolēģi – gastroenterologi, ķirurgi, transplantologi, anesteziologi–reanimatologi stažējās Stokholmā, Vācijā un citās ārvalstu klīnikās, lai būtu gatavi šai operācijai. Visa komanda nakts stundās strādāja uz entuziasma pamata."

Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Eva Strīķe uzsver, ka komanda, kas nodrošināja pacientam anestēziju un izdzīvošanu operācijas laikā un pēcoperācijas periodā, bija ļoti rūpīgi gatavojusies. Viņa saka paldies arī vairākām citu slimnīcu intensīvās terapijas nodaļām, kas ziedoja neparedzētiem gadījumiem uzkrātās asinis un specifiskos medikamentus.

Aknas donors bijis aptuveni 50 gadus vecs vīrietis, kuram bija asinsizplūdums smadzenēs, kam sekoja smadzeņu nāve. Radinieki nav iebilduši, ka viņa aknas tiek transplantētas, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls. Centra koordinatori un transplantologi nodrošināja donora orgāna sagatavošanu transplantācijai. Pēc R. Rozentāla domām, tieši daudzo speciālistu sadarbība ir panākumu atslēga.

Latvijā gadā būtu nepieciešamas apmēram 15–30 aknu transplantācijas. Pašlaik rindā ir 30 pacienti ar dažādām aknu slimībām, diviem nepieciešama neatliekama aknu transplantācija.

"Šādas operācijas turpināsies, jo tas ir nepieciešams pacientiem ar nāvējošām aknu slimībām. Vairs neesam vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur tādas neveica," sacīja J. Gardovskis. Tomēr, vai šādas operācijas Latvijā turpināsies, atkarīgs gan no finansējuma, gan no donororgānu pieejamības. Aknu donors pieaugušajam var būt tikai miris cilvēks, proti, cilvēks, kuram iestājusies smadzeņu nāve.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs atklāj, ka pašlaik aknu transplantācijas operācijām valsts naudu nav paredzējusi, taču tas "ir mūsu un Veselības ministrijas turpmāko sarunu temats". Lai sagatavotos šai operācijai, slimnīca ieguldījusi pašas nopelnītos līdzekļus no maksas pakalpojumiem – apmēram 12 000 latu izmaksājusi darbinieku stažēšanās ārvalstīs, 21 000 latu aparatūras iegādei. Vienas operācijas izmaksas lēšamas ap 30 000–40 000 latu. Pacients par šo operāciju nemaksāja.

***

KOMANDA, kas veica TRANSPLANTĀCIJU

Ķirurgu komanda prof. Jāņa Gardovska vadībā: Jānis Vilmanis, Artūrs Ozoliņš, Raimo Stucka

Transplantologu komanda prof. Rafaila Rozentāla vadībā: koordinatori Sergejs Truškovs, Svetlana Bezručko, Ligita Solovjeva, ārsti transplantologi Vadims Suhorukovs, Viktors Ševeļovs, Jānis Jušinskis un operāciju māsa Ilze Andrejeva

Asinsvadu ķirurgi Kaspars Ķīsis, Sergejs Kovaļovs

Anesteziologi, reanimatologi Eva Strīķe, Kārlis Zabothens, Ivita Freiberga, Vladimirs Harlamovs, intensīvās terapijas un anestēzijas māsa Elita Veinberga

Operāciju māsas Larisa Grigorjeva, Jekaterina Žeibo, Līga Kalniņa, sanitāre Mārīte Kulmane

Imūnhematoloģijas nodaļas laboratorijas vadītāja Alla Šuste, laborants Uldis Ūtēns, Asins kabineta laborante Leontīne Milovidova