Pilsētās ātrā palīdzība gandrīz uz visiem izsaukumiem pie sasirgušā pacienta paspēj atbraukt likumā noteiktajā laikā – 15 minūtēs, savukārt laukos izsaukums jāizpilda 25 minūtēs, un to, pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta aprēķiniem, brigādes spēj izdarīt 81 procentā gadījumu.
Taču, piemēram, ātrās palīdzības izsaukumu analīze Vidzemē rāda, ka ir pagasti, kur tikai trešdaļā gadījumā ātrie aizbrauc laikus. "Hroniski nepaspējam noteiktajā laikā uz izsaukumiem lauku teritorijās," atzīst NMP dienesta vadītājs Armands Ploriņš. Taču tajā pašā laikā viņš aicina izprast: tas nenozīmē, ka "mēs stundām braucam vai neaizbraucam – laikus neizpildīts izsaukums nozīmē, ka mēs atbraucam nevis 25 minūtēs, bet 26 vai 35 minūtēs". Pat likumā nav noteikts, ka uz simtprocentīgi visiem pilsētu izsaukumiem jāpaspēj 15 minūtēs un 25 minūtēs lauku teritorijās – lai rādītāji tiktu uzskatīti par formāli izpildītiem, jāpaspēj 75 procentos no visiem izsaukumiem.
Viens no iemesliem, kāpēc laukos ātrā palīdzība neaizbrauc tik ātri, cik gribētos, ir sliktā ceļu infrastruktūra un kvalitāte, īpaši tagad ziemā, kad daudzi ceļi vienkārši ir aizputināti, netīrīti un, kā saka A. Ploriņš, pacientus nācies pat vilkt pa sniegu mīkstajās nestuvēs. Dienesta vadītājs izmanto izdevību paslavēt savus mediķus, kuri tomēr, neraugoties uz kritiskiem apstākļiem, nevienu pacientu nav atstājuši bez palīdzības. Nepiebraucami ceļi šoziem ir arī Rīgā.
Kā piemēru var ņemt Vidzemes reģionu – karte ar mazajiem novadiem iekrāsota nevienmērīgi – katrs novads savā krāsā, tas nozīmē: katrā pagastā atšķiras laiks, kādā pie pacienta ierodas ātrie. Jo tuvāk pacienta mājām atrodas ātrās palīdzības brigādes atrašanas vieta, jo ātrāk var nokļūt. Lai gan, kā izpētīja Neatkarīgā, arī tas nav rādītājs. Piemēram, brigādes atrodas Līgatnē un Cēsīs, taču starp šīm apdzīvotajām vietām atrodas Drabeši, kas iekrāsoti pavisam blāvā krāsā – tas nozīmē, ka laikus tur tiek izpildīti tikai 30–50% izsaukumu. Līdzīga situācija ir arī Rankā, Tirzā, Variņos, Lejasciemā, kur tuvākās brigādes ir Smiltenē vai Jaunpiebalgā.
Kopumā brigādes visā Latvijā izvietotas vienmērīgi, tomēr, ja paskatās novadu griezumā, ir baltie plankumi. To nenoliedz A. Ploriņš, tāpēc saka: mūsu tuvākais mērķis – ierasties visur laikus, un tas, ko mēs no savas puses varam izdarīt, ir veidot jaunas brigādes. Saskaņā ar NMP dienesta plāniem šogad paredzēts izveidot 15 jaunas brigādes un 4 pārvietot uz citām vietām – tuvāk iedzīvotājiem.
Jau pieminētajā Vidzemē plānots jaunas brigādes izveidot Liezērē, uz robežas starp Rugājiem un Lazdukalnu, kā arī Lizumu un Lejasciemu, tāpat Liepnā, Liepupē, vēl vienu brigādi Valmierā un vēl vienu Valkā. Brigāžu izveide saistīta ar visai prāvām izmaksām. Vienas brigādes nokomplektēšana (specializēts autotransports un aprīkojums) izmaksā apmēram 70 000 eiro, kā arī jāparedz atalgojums autovadītājam un mediķiem. A. Ploriņš sacīja, ka šogad dienestam finansējums nav samazināts, bet nav arī palielināts, tāpēc reāli – ņemot vērā pieaugošās izmaksas (piemēram, degvielai), tas varētu būt mazāks. Lielā sāpe ir arī transportlīdzekļu vecums – 32% auto ir vecāki par desmit gadiem, un 42% nobraukums ir 300 000 km.
Dienestu satrauc arī lielie nobraukumi – diennaktī brigādes pieveic gandrīz 34 000 kilometru, arī to varētu atrisināt jauni NMP dienesta punkti. Visticamāk, lielais nobraukums ir saistīts ar to, ka pacientus no mājām ved tālāk saistībā ar slimnīcu reformu, taču par to A. Ploriņš klusē. Vai tiešām ātrie ved pacientus garām traumpunktiem arī gadījumos, ja viņus varētu tur atstāt? Dienesta vadītājs tam nepiekrīt, tās esot pilnīgas muļķības. "Ja redzam, ka var pacientu atstāt, to darām, lai gan pēc savas būtības traumpunktā vajadzētu vērsties pacientam, kuram nedraud briesmas dzīvībai, tātad tādam, kuram ātros nemaz nevajadzēja. Ir gadījumi, kad traumpunkti izsauc mūs, lai vedam tālāk," saka
A. Ploriņš. "Tā ir riskanta spēle. Ja nu gadījumā pacients tiks atstāts traumpunktā, bet viņam būs bijusi vajadzīga palīdzība daudzprofilu slimnīcā, vainos mūs."
Neatliekamās palīdzības dienesta darbs 2010. gadā
Brigādes devušās 397 312 izsaukumos
Telefoniski sniegtas 46 500 konsultācijas
Stacionāros un traumpunktos nogādāti 172357 pacienti
Viena diennakts ātrās palīdzības dienestā
Brigāžu skaits uz līnijas 178
Pieteiktie izsaukumi 1733 (brīvdienās ap 2000)
Izpildītie izsaukumi 1265
Vidējais izsaukumu skaits uz vienu brigādi 7 (Rīgā 15)
Hospitalizēto un pārvesto pacientu skaits 656
Nobraukums 33 402 km
Vidējais nobraukums uz vienu izsaukumu 26 km