No šodienas traumpunkti vairākās Latvijas slimnīcās strādās tikai naktīs un brīvdienās, bet darbdienās pacientiem jāvēršas pie ģimenes ārsta, slimnīcas dienas stacionārā vai pie ambulatorā speciālista.
Iedzīvotāji ir satraukti, vai viņiem būs pieejama palīdzība traumu gadījumā, ja traumpunkti pa dienu nestrādā. Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne norāda, ka traumpunktos valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem nebūs pieejamama un turpmāk, saņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību dienas laikā, pacientiem praktiski visā Latvijas teritorijā tas būs maksas pakalpojums. Sašutis par šādiem paziņojumiem ir veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kurš sarunā ar Neatkarīgo to sauc par dezinformāciju. Palīdzību cilvēki varēs saņemt tās pašas medicīnas iestādes ambulatorajā daļā, veicot pacienta iemaksu. Tāda bija arī traumpunktos.
Nestrādās pa dienu
Šādu izmaiņu pieņemšana pašā gada nogalē nav veiksmīgākais funkcionāru gājiens, jo steiga un pretrunīgie skaidrojumi par kārtējām reformām veselības jomā tracina cilvēkus, kuriem praktiski nav iespēju noskaidrot informāciju, kā vien pašiem uz savas ādas izmēģinot jaunu traumpunktu modeli.
Ko paredz valdības pieņemtās izmaiņas? Ministru kabineta noteikumu grozījumos teikts, ka fiksētā mēneša samaksa traumpunkta darbības nodrošināšanai tiks piešķirta atbilstoši pacientu skaitam, – līdz 3499 pacientiem tiks apmaksātas 3,25 ārstu slodzes (dežurēs viens speciālists), par vairāk nekā 3500 pacientiem tiks apmaksātas 6,5 slodzes (dežurēs divi speciālisti). Traumpunkti kopš šā gada 1. janvāra iedzīvotājiem palīdzību sniedz darbdienās no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, kā arī brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī. Līdz šim traumpunkti sniedza palīdzību visu diennakti. Traumpunktus izveidoja reorganizētajās slimnīcās, lai cilvēkiem būtu pieejama palīdzība visu diennakti, šogad darbu turpinās visi 12 traumpunkti, taču tos finansēs atkarībā no pacientu skaita, nevis lai nodrošinātu punkta darbību 24 stundas diennaktī, kā tas ir pašlaik.
Cenšas būt racionāli
Svarīgākais iemesls, kāpēc veiktas šādas izmaiņas, ir vēlme racionāli izmantot veselības aprūpei piešķirto finansējumu un nedublēt vienā ārstniecības iestādē pieejamo medicīnisko aprūpi. Par piemēru veselības ministrs J. Bārzdiņš min slimnīcu, kur ir traumpunkts un ambulatorā daļa, kur pieņem tāds pats speciālists, taču traumpunkta izmaksas ir vairākkārt lielākas. Kāpēc gan pacients ar traumu dienas laikā nevarētu vērsties pie šā speciālista, maksājot tādu pašu pacienta iemaksu kā traumpunktā? Ministrs norāda, ka traumpunktiem šīs izmaiņas nav nākušas pēkšņi, tas bija zināms jau pirms vairākiem mēnešiem, kā arī decembrī notikušas sarunas ar slimnīcu pārstāvjiem. Cits jautājums, vai iedzīvotāji tiek pietiekami informēti par sagaidāmajām pārmaiņām. Šajā ziņā ministram atliek vien atzīt, ka "komunikācija ne vienmēr ir bijusi pietiekami laba", un aicināt netracināt sabiedrību par to, ka neatliekamā palīdzība būs tikai par maksu, kas ir absolūtas muļķības. J. Bārzdiņš saka: veselības norēķinu centrs ar visiem traumpunktiem esot sazinājies un noskaidrojis, kāda katrā ir situācija.
Noslodze pārāk maza
Veselības ministrija (VM) norāda, ka pamatā realizētajām izmaiņām ir ne tikai viedoklis, bet arī līdzšinējā traumpunktu darbības analīze, kas norāda, ka dienas laikā traumpunktu darbība nav lietderīga. Pēc apkopotās informācijas par 2010. gada deviņiem mēnešiem, traumpunktos vidēji diennaktī ir bijuši 14 apmeklējumi (izņemot traumpunktu bērnu slimnīcā). Ņemot vērā šādu darba noslodzi, viena traumpunkta apmeklējuma vidējās izmaksas trīs līdz astoņas reizes pārsniedz vidējās ambulatorā pakalpojuma izmaksas. Tas ir, viena pacienta ārstēšana traumpunktā valstij izmaksā krietni dārgāk nekā pie ārsta speciālista. Atsevišķus traumpunktus diennaktī apmeklē vien pieci līdz septiņi cilvēki, un, ja šie pacienti palīdzību saņemtu dienas stacionārā vai ambulatori, tas papildu slodzi neradītu, spriež VM.
Vai spēs tikt galā?
Pretēji optimistiskajam VM skatam slimnīcas un ģimenes ārsti nav tik pārliecināti. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs ir satraukts par to, vai medicīnas iestādes ar savu pašreizējo kapacitāti spēs nodrošināt speciālistu pieejamību vēl arī pacientiem ar traumām un vai ģimenes ārsti to varēs izdarīt, piemēram, ja pacientam būs smadzeņu satricinājums.