Veselības reformas var lauzt kāju

© nra.lv

Valdība gada pēdējās dienās satracinājusi visu Latvijas sabiedrību, pieņemot nozīmīgus lēmumus veselības jomā – būtiski tiks mainīta traumpunktu finansēšanas kārtība; pacientiem pat ar simts procentu zāļu kompensāciju būs jāmaksā līdzmaksājums par recepti, bet Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā neatliekamā palīdzība no nākamā gada jūlija vairs netiks sniegta.

Mainīta arī veselības aprūpes finansēšanas kārtība, par prioritārām finansējuma saņemšanā nosakot tās 11 slimnīcas, kuras sniedz pakalpojumus lielākam pacientu skaitam. Tas nozīmē, ka lokālās slimnīcas, kas apkalpo mazāku pacientu skaitu, no nākamā gada vidus finansējumu neatliekamās palīdzības sniegšanai varētu arī vairs nesaņemt. Par konkrētām rajonu slimnīcām lēmumu pieņems līdz maijam, izvērtējot arī attālumus – cik tālu ir tuvākā neatliekamās palīdzības slimnīca.

Jau ilgāku laiku apspriež lokālo slimnīcu pārveidi par dienas stacionāriem, taču pirmais reformās kritušais ir traumu slimnīca Rīgā.

Uz šo jaunumu sev neierasti reaģējis pat Valsts prezidents Valdis Zatlers, paziņojot, ka Veselības ministrija (VM) jautājumu par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu Rīgā un visā Latvijā diemžēl nav apspriedusi ar profesionālo asociāciju un par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas likteni nav runājusi ar slimnīcas vadību. Pavisam dīvaina šķiet šīs slimnīcas pārveide agrāk, nekā reformu plāns prasa, turklāt neredzot īpaši lielu finansiālo ietaupījumu.

Pašlaik Rīgā neatliekamo palīdzību traumu gadījumā sniedz specializētais centrs – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kā arī Rīgas 2. slimnīca Pārdaugavā. Politraumu gadījumos, piemēram, ja ir arī galvas sasitums, pacienti ar ātrajiem tiek nogādāti Rīgas Austrumu slimnīcā Gaiļezerā. Stradiņa slimnīca neatliekamo palīdzību traumu gadījumos nesniedz – par to pat vēsta speciāls ieraksts slimnīcas mājaslapā: tā kā P. Stradiņa slimnīcā nav traumatologa un traumatoloģijas nodaļas, pacientus ar ekstremitāšu (roku un kāju) traumām lūdzam vērsties Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā vai Rīgas 2. slimnīcā.

No VM gan plaša skaidrojuma par šādu izmaiņu nepieciešamību nav. VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš gan norādījis, ka šāds lēmums pieņemts pacientu interesēs, proti, mērķis, rosinot šo reformu, nav ietaupīt veselības budžeta līdzekļus, bet gan uzlabot neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti traumu gadījumos.

Tomēr valdības lēmums grozīt veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, lai no nākamā gada traumatoloģijas slimnīca vairs nesaņemtu finansējumu par neatliekamās palīdzības sniegšanu, ir pārsteigums arī pašai slimnīcai. Ne tikai pārsteigums. Tas slimnīcas valdes priekšsēdētājam Vitoldam Jurkevičam šķiet muļķīgi un nepārdomāti, jo nav notikušas nekādas konsultācijas ne ar slimnīcu, ne nozares pārstāvjiem. Šajā reformā vispār neesot pārdomāts jautājums, kur paliks ārsti? Pašreiz neatliekamo palīdzību pacientiem slimnīcā sniedz divās nodaļās un Mugurkaula ķirurģijas centrā, kas nozīmē, ka pēc reformas bez darba varētu palikt aptuveni 40 procenti mediķu. VM domā, ka speciālisti turpinās darbu universitātes slimnīcās, jo pakalpojuma apjoms netiks samazināts.

Neatkarīgā rakstīja, ka saskaņā ar taupības plānu no nākamā gada iecerēts samazināt arī to lokālo slimnīcu skaitu, kuras sniedz neatliekamo palīdzību visu diennakti. VM spītīgi turas pretī viedoklim, ka to sauktu par slimnīcu slēgšanu, jo tās neslēgs, bet pārprofilēs par dienas stacionāriem.

Saskaņā ar grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas kārtībā, nākamgad prioritāte finansēšanā būs tām daudzprofilu slimnīcām, kas valstī nodrošina lielāko pacientu aprūpi, bet mazāku finansējumu saņems 11 lokālās daudzprofilu slimnīcas, kurās pacientu skaits ir mazāks. Visticamāk, no 1. jūlija neatliekamo medicīnisko palīdzību sniegs tās slimnīcas, kurās gada laikā tiks hospitalizēti vismaz 7000 pacientu.

Valdība uzdevusi VM gada pirmajā pusē izstrādāt plānu par sniedzamo pakalpojumu apmēru un apmaksas kārtību no 2011. gada 1. jūlija Jūrmalas, Ogres, Tukuma, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Madonas, Balvu, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes un Dobeles slimnīcā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais