Nākamgad būtiski mainīs traumpunktu finansēšanas kārtību, piešķirot ievērojami mazāk līdzekļu traumpunktiem, kas gada laikā apkalpo zem 3500 pacientiem, to paredz valdības šodien pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
Finansējumu traumpunktu darbībai turpmāk plānots piešķirt atkarībā no gada laikā apkalpoto pacientu daudzuma. Šim nolūkam iecerēts traumpunktus dalīt divās kategorijās - traumpunkti, kas gada laikā aprūpē virs 3500 pacientiem, un traumpunkti, kas gada laikā apkalpo līdz 3499 pacientiem.
Kā valdības sēdē sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija), plašas reformas nozarē bijušas plānotas jau iepriekš, taču saspringtās budžeta situācijas dēļ to īstenošanas laika grafiks saspiests un tās tiks veiktas ātrāk.
Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretārs Rinalds Muciņš aģentūrai LETA pauda, ka līdz ar to traumpunktu finansējuma apmērs turpmāk būšot atbilstošs to darba apjomam.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs aģentūrai LETA pauda bažas, ka līdz ar šīm izmaiņām ievērojami mazāku finansējumu saņems tie traumpunkti, kuros pacientu skaits būs kaut vai tikai nedaudz mazāks par 3500 gadā.
Līdz ar to šiem traumpunktiem varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu, lai strādātu visu diennakti, kas ir būtisks to darbības priekšnoteikums, norādīja Kalējs.
"Stipri jādomā, vai pacientu skaits ir objektīvs rādītājs," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs, norādot, ka neatliekamā palīdzība traumpunktā nav ekskluzīvs pasākums un to būtu nepieciešams saņemt ikvienā apdzīvotā vietā. Pēc viņa teiktā, varētu pat veidoties situācija, ka pacients, lai apkoptu pārgrieztu brūci, būtu jāved pat 50 kilometrus tālu.
Turklāt traumpunktu liktenis varētu būt arī atkarīgs no traumu sezonalitātes attiecīgajā vietā, piemēram, ir vietas, kur vairāk traumu ir tieši ziemā - pie slēpošanas vietām -, bet mazāk vasarā, sacīja Kalējs.
Valdība šodien uzdeva Veselības ministrijai līdz 2011.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā grozījumus "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", iekļaujot ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus un darbības kvalitātes novērtējuma apmaksas kārtību.
Savukārt līdz 2011.gada 1.maijam ministrijai jāizstrādā grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, iekļaujot dienas stacionārā un aprūpes slimnīcā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, prasības darba organizācijai un apmaksas nosacījumus, stacionāro ārstniecības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kā arī sniedzamo pakalpojumu apjomu un apmaksas kārtību no 2011.gada 1.jūlija Jūrmalas slimnīcā, Ogres rajona slimnīcā, Tukuma slimnīcā, Kuldīgas slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Krāslavas slimnīcā, Madonas slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, Cēsu klīnikā, Alūksnes slimnīcā un Dobeles un apkārtnes slimnīcā.