Valdības nepietiekamo zāļu kompensācijas apmēru dēļ Latvijas iedzīvotājiem nav pieejami inovatīvi medikamenti, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda SIA "GlaxoSmithKline Latvia" (GSK) valdes priekšsēdētājs Dins Šmits.
"Tas ir, tā teikt, vairāk racionāli-ekonomisks un mazāk medicīniski-sociāls lēmums no valsts puses, lemjot par kompensācijām. Inovatīvās zāles ir dārgas, jo liela daļa no tām ir bioloģiski produkti ar augstām radīšanas izmaksām un paredzētas relatīvi šaurām pacientu grupām. Taču valsts uzskata, ka pievienot pie dzīves pusgadu, gadu vai divus vienam pacientam nav tā vērts, lai par to maksātu 20 000 līdz 30 000 latus gadā," skaidro Šmits.
Vienlaikus viņš atzīst, ka problēma neesot pavisam viegli atbildama un vienpusēja, jo valstij grūtajā ekonomiskajā situācijā esot jāizšķiras starp daudzu un dažu vajadzībām.
Komentējot, kā notiek jaunu zāļu piedāvāšanas izvērtēšana Latvijas tirgum, Šmits norāda, ka izvēle esot līdzīga, kā radot jaunus produktus.
"Piedāvājam tos produktus, pēc kuriem ir medicīniska nepieciešamība. Slimību biežums un medicīniskā nepieciešamība mēdz būt diezgan līdzīga visā pasaulē," klāsta Šmits.
Viņš arī stāsta, ka GSK varētu būt interese par sadarbību ar Latvijas farmācijas kompānijām.
"Zinātnes sfēra varētu būt tā, kurā sadarboties. Patlaban "Grindeks" arī ir izveidojies lietu, pēc kuras varētu būt labs pieprasījums - tā saucamās mazražotnes. Tās paredzētas mazu zāļu partiju ražošanai pētniecībai, kas neatmaksājas lielās ražotnēs," atzīmē Šmits.
Pēc Šmita teiktā, lielās farmācijas grupas var palīdzēt inovatīviem agrīnajiem projektiem. Jo, kaut arī 99% no tiem neizdosies, atlikušais 1% nosegšot ieguldījumus neveiksmīgajos produktos.
"Pagaidām piedāvājumu sadarbībai no Latvijas farmācijas kompānijām nav bijis, jo nav jau tik viegli radīt ko inovatīvu - tas ir ilgstoša, sūra, grūta darba rezultāts. Taču, ja gadījumā Latvijā būtu radīts inovatīvs projekts, tad GSK pilnīgi noteikti būtu viens no ideālākajiem partneriem, ar ko runāt par sadarbību," pārliecināts ir Šmits.
Kā ziņots, Šmits iepriekš pauda, ka, rēķinot definēto diennakts devu, Latvijas zāļu patēriņš uz Eiropas un visas pasaules fona ir par 20-50% mazāks, kas vērtējams kā ļoti zems.
"Ir slimību grupas, kurās zāles tiek lietotas pat piecas reizes mazāk, piemēram, depresijas ārstēšanai, onkoloģijā un hematoloģijā. Vidējā un ilgākā termiņā šie rādītāji var tikai kāpt," uzskata Šmits.
Jau ziņots, ka SIA "GlaxoSmithKline Latvia" šā gada pirmajos trīs ceturkšņos strādājis ar 8,8 miljonu latu apgrozījumu. Kompānija dibināta 2003.gadā un pilnībā pieder Lielbritānijas koncernam "Wellcome Limited".
Pagājušajā gadā uzņēmums strādājis ar 11,615 miljonu latu apgrozījumu un 460 800 latu peļņu.