Veselības ministrijai, visticamāk, neklāsies viegli neveselīgās jeb pārsaldinātās un pārsālītās pārtikas lietošanas ierobežošanā, ja tā neatradīs vēl skaļākus un pārliecinošākus argumentus kā izsenis lietoto "sāls un cukurs – baltā nāve".
Sāls un cukura nodokļa pretinieki, kuru vidū skaļākie ir pārtikas ražotāji, tāpat kā reklāmas nozares pārstāvji gatavojas cīņai, meklējot un atrodot savus pret – nekur nav noteikts, kas ir neveselīga pārtika, un, ja tā, kā tad var ierobežot tās patēriņu un reklāmu?
Neko vēl neaizliedz
Veselības ministrija (VM) izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, un, lai gan tās satur plašu pasākumu klāstu dažādās jomās, pagaidām vislielāko uzmanību izpelnījušās tās ieceres, kuras saistītas tieši ar neveselīgas pārtikas ierobežojumiem, un visskaļāk izskan jautājums – vai būs nodoklis sālim un cukuram? VM speciālisti iesaka nekoncentrēties tikai uz šo aspektu, jo pamatnostādņu mērķis ir veicināt veselīgāku dzīvesveidu un pirmām kārtām censties mainīt iedzīvotāju viedokli par to, ka ir veselīgi un kas nav. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norāda, ka sāls patēriņam uzturā ir lielāka ietekme uz cilvēka mūža ilgumu nekā slimnīcu skaitam, proti, jo mazāk cilvēks lieto sāli, jo ilgāk dzīvo.
Ierobežot saldināto un neveselīgo dzērienu reklāmu, liegt pārdot tādus saldumus, kuri ir kopā ar bērniem paredzētām dāvaniņām – šādi priekšlikumi izlasāmi pamatnostādnēs.
Vēlas diskusiju
VM Veselības politikas plānošanas departamenta vadītāja Inga Šmate stāsta, ka VM saņēmusi gan apsveikumus, ka beidzot par šo tematu tiek ne tikai runāts, bet arī reāli darīts, kā arī iebildumus no pārtikas un dzērienu ražotājiem un reklāmas nozares. Galvenie iebildumi: nav "veselīga pārtikas produkta" definīcijas, "reklāmas ierobežojumi nav pieļaujami, jo tie neietekmē pircēja izvēli, bet tikai informē", "reklāmas vai tirdzniecības ierobežojumi radīs finansiālus zaudējumus tieši Latvijas ražotājam", neesot pētījumu par reklāmas ietekmi uz bērnu veselību; ja citās valstīs nav šādu ierobežojumu, kāpēc Latvijai "jāskrien pa priekšu"?
I. Šmate, apkopojot gan Pasaules veselības organizācijas, gan citu valstu pieredzi un ieteikumus, norāda, ka pārtikas produktu reklāma ietekmē bērnu gaumi, iepirkšanās paradumus un pārtikas patēriņu, turklāt daudzas valstis ir ieviesušas dažādus reklāmas ierobežojumus. "Ir pierādīts, ka reklāma ir saistīta ar bērnu un jauniešu vecumā no diviem līdz 18 gadiem aptaukošanos," teikts arī PVO dokumentā par bērnu aptaukošanās mazināšanu.
Latvijā jau no 2006. gada aizliegta dažādu pārtikas piedevu, kofeīnu un aminoskābju saturošu pārtikas produktu un produktu ar palielinātu sāls daudzumu lietošana skolās un bērnudārzos, kā arī skolās nedrīkst tirgot saldinātos dzērienus. I. Šmate uzsver: pagaidām nekas netiek aizliegts, bet notiek diskusija, jo ātrākais, kad šis dokuments nonāks valdībā, ir pavasaris.
Sālim, cukuram būtiska ietekme
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis ir visai kareivīgi noskaņots gan attiecībā uz tabakas un alkohola ierobežošanu, gan uzturā nevēlamo – pārsaldināto, pārsālīto, piesātinātus taukus saturošo – produktu lietošanu. Viņaprāt, jārīkojas, gan informējot patērētājus par veselīgu izvēli, gan ceļot cenas un ierobežojot reklāmu. "Par piektdaļu jāsamazina cukura lietošana uzturā līdz 2017. gadam un būtiski jāierobežo sāls patēriņš," skaidro P. Apinis. Viņam piekrīt kardiologi un citu nozaru mediķi, jo tā būtiski uzlabotos cilvēku veselība, piemēram, Somija nepilnu divdesmit gadu laikā samazināja vidējo sāls patēriņu uz pusi – līdz sešiem gramiem sāls dienā – un panāca, ka būtiski saruka vidējie asinsspiediena rādītāji. "Tas ir fenomenāli," kardiologs Andrejs Ērglis var tikai piebilst. PVO iesaka maksimāli pieļaujamo sāls daudzumu piecus gramus dienā. Tiesa, ne nodoklis vai reklāmas aizliegumi nemainīs cilvēku paradumus, tāpēc vairāk jārunā par veselīgu ēdienu. Samazinot sāli, jau pēc divām nedēļām garšas sajūta izmainās, cilvēks ir pārsteigts – cik sāļi un negaršīgi ir ēdieni, ko viņš ēda agrāk.
***
VESELĪGA IZVĒLE
Veselīga izvēle, ja pārtikas produkta sastāvā (100 g):
- mazāk par 5 g cukura;
- mazāk par 0,3 g sāls;
- mazāk par 3 g tauku;
- mazāk par 1,5 g piesātināto taukskābju.
Ierobežojumi saldumu reklāmām ir vairākās valstīs:
- Nīderlandē ierobežota saldumu reklamēšana, reklāmā jāparāda zobu suka;
- Norvēģijā – uz bērniem tieši vērstas reklāmas aizliegums;
- Īrijā – aizliegums slavenībām reklamēt pārtikas produktus vai dzērienus bērnu televīzijas raidījumos un kanālos;
- Beļģijā reklāmas ir aizliegtas pirms un pēc raidījumiem bērniem.
- Dažādi ierobežojumi ir arī Vācijā, Lielbritānijā, Somijā un citviet.
Avots: VM, PVO