Lai rosinātu uzņēmējus pievērsties veselīgākas, ar sāli un cukuru nepārsātinātas pārtikas ražošanai, pie viena sarunu galda būtu jāsēžas gan ražotājiem, gan ārstiem, šodien žurnālistiem atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija).
Piedaloties profesoru Aivara Lejnieka un Andreja Kalveļa grāmatas "Viss par sāli" atvēršanas pasākumā, Bārzdiņš norādīja, ka Latvijā plaši pieejamais konservēto un saldināto ēdienu un dzērienu klāsts arvien negatīvāk ietekmē iedzīvotāju veselību. Lai tendenci ierobežotu, Bārzdiņš atkārtoti rosināja ieviest papildu nodokli pārtikai ar augstu sāls, cukura un tauku saturu, jo tas kā ilgtermiņa ieguldījums atstātu labvēlīgu iespaidu uz sabiedrības veselības stāvokli. Ministrija uzskata, ka saldumi un ātrās uzkodas - čipsi, sāļie riekstiņi, popkorns vai ātri pagatavojamās zupas - būtu ierindojamas ar akcīzes nodokli apliekamo produktu skaitā.
"Saprotama ir pārtikas un dzērienu industrijas saasinātā reakcija uz šo ieceri. Tomēr tās viņiem būtu īslaicīgas grūtības, kamēr tiktu pārkārtota ražošana par labu veselīgiem produktiem. Tomēr neplānojam par veselīgu dzīvesveidu cīnīties tikai ar nodokļu pacelšanu. Perspektīvā domājam par iespēju samazināt nodokli svaigiem dārzeņiem," sacīja ministrs.
"Jāspēlē ar atklātām kārtīm, pie sarunu galda jāsēžas gan ražotājiem, gan ārstiem, lai diskutētu par pārliecīgu sāls lietošanu pārtikas ražošanā. Šādas diskusijas iznākumā arī sabiedrībai būtu skaidrāks viedoklis par veselīga uztura un dzīvesveida normām," norādīja Bārzdiņš.
Jau iepriekš sarunās ar "Nozare.lv" pārtikas ražotāji kā absurdu vērtēja Bārzdiņa ieceri rosināt papildu nodokļa ieviešanu saldumiem un citai neveselīgai pārtikai.
"Šāda iniciatīva nav pieļaujama. Patlaban jādomā par vietējo ražotāju darbības veicināšanu, nevis tās kavēšanu, rosinot absurdas nodokļu likmes bez ekonomiska pamatojuma. Ražotāji būs spiesti celt cenas, zemās pirktspējas dēļ kritīsies produktu noiets un samazināsies apgrozījums. Tas negatīvi atspoguļosies uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem," norādīja AS "Laima" pārstāve Indra Ozola.
Savukārt produktu līnijas "Adažu čipsi" ražotāja AS "Latfood" valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms norādīja, ka iecere ir, iespējams, apzināta ļaunprātība, lai vēl vairāk gremdētu vietējos uzņēmējus. "Ja valdība patiešām grib atbalstīt eksportu, nedrīkst apgrūtināt uzņēmēju darbību vietējā tirgū ar vēl lielāku nodokļu slogu. Uztura paradumus var mainīt ar izglītojošām programmām, nevis nodokļiem, tādējādi dzenot strupceļā pašmāju ražotājus."
Savukārt gatavo zupu ražotāja SIA "Milda KM" valdes priekšsēdētājs Gints Čakāns atzina, ka vairāki būtiski aspekti liek apšaubīt potenciālā nodokļa ieviešanu. "Pēc kādiem kritērijiem tiks definēti neveselīgi produkti? Izejvielas, pārstrādes un ražošanas tehnoloģijas, iepakojums ir faktoru kopums, kam jāpiešķir saprotami vērtēšanas kritēriji. Otrs jautājums - nodokļa administrēšanas iespējas. Ja jau valstsvīri atsakās pielietot dažādas nodokļa likmes pārtikas produktiem, tad kā viņi grasās administrēt papildu nodokli atsevišķām pārtikas produktu grupām?" jautāja uzņēmējs.
"Ideja ir revolucionāra un, iespējams, kādreiz tiks īstenota, tomēr ir virkne pasākumu, kuri īstermiņā ar mazākām izmaksām būtu efektīvāki, piemēram, nekultivēt ideju par regulāru ēšanu ātro uzkodu restorānos, savukārt bērniem mācīt, ka modē ir aktīvs dzīvesveids un sportošana," secināja "Milda KM" vadītājs.