Lai ierobežotu nepamatoti lielu slimības pabalstu izmaksu, iecerēts veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, aģentūra LETA uzzināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Tā panākšanai plānots noteikt, ka slimības pabalstu aprēķināšanai neņemtu vērā lielākos un mazākos ieņēmumus. Ierēdņi kā piemēru minēja atlaišanas kompensāciju, kas tiek izmaksāta nepamatoti liela, turklāt vairāk nekā divus mēnešus pirms aiziešanas no darba - pēc tam mēneša laikā cilvēks "saslimst" un saņem ievērojami lielāku slimības pabalstu.
Šādu noteikumu ieviešanai gan būtu papildus nepieciešami 19 000 latu programmatūras pārveidošanai.
Ierēdņi gan atzina, ka slimošana reorganizāciju un atlaišanu laikā ne vienmēr ir simulēšana, jo šādos apstākļos "slimības nāk uz āru" objektīvu apstākļu dēļ.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, slimošanas gadījumu skaits esot samazinājies aptuveni par 9%, bet slimošanas dienu skaits samazinājies par 15%. Šogad arī bijis mazāks gadījumu skaits saistībā ar nepamatoti izsniegtu darba nespējas lapu anulēšanu, un tas varētu būt saistīts ar soda apmēru palielināšanu no šā gada jūlija.
Ierēdņi gan atzina, ka grūti konstatēt nepamatotu darba nespējas lapu izsniegšanu, ja ārsts ir precīzi veicis visus ierakstus dokumentos. Savukārt pārbaužu veikšanai slimošanas laikā neesot pietiekamu resursu.
Sociālo un darba lietu komisijas deputāti uz komisijas sēdi bija aicinājuši pārstāvjus no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Veselības inspekcijas, lai iepazītos ar situāciju darba nespējas lapu izsniegšanā.
"Ir visai augsts risks, ka tieši slimības pabalsti tiek pieprasīti negodprātīgi. Dzirdēts pat par veseliem uzņēmumiem, kuru darbībai ir sezonāls raksturs un ziemā darbinieki dzīvo no slimības pabalstiem. Vēlamies noskaidrot, kāda ir aktuālā situācija darba nespējas lapu izsniegšanā un apmaksā un cik efektīvi ir bijuši iepriekš veiktie pasākumi nepamatotu slimības lapu izskaušanai," norādīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).