Mediķus šokē tiesneses izteikumi

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medmāsu asociācija aicina tieslietu ministru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju izvērtēt, vai administratāvās apgabaltiesas tiesas priekšsēdētējas publiski paustais viedoklis par tienešu un medmāsu algām atbilst tiesneša ētikas normām.

Abas medicīnas darbiniekus pārstāvošās organizācijas ir nosūtījušas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam vēstuli, kurā aicina reaģēt uz administratīvās apgabaltiesas tiesas priekšsēdētājas Zitas Kupces nekorektajiem izteikumiem, salīdzinot medicīnas māsu un tiesnešu algas un profesionālo atbildību, kā arī aicina atturēties no tādām viedokļa izpausmēm, kas pastiprina sabiedrības šķelšanos un rada savstarpēju neuzticību un agresiju.

Mediķu sabiedrība ir sašutusi par Z. Kupces raidījumā De facto teikto, ka nevar salīdzināt tiesnešu un medmāsu atbildību: «Protams, ja salīdzina medmāsas algu un tieneša algu, starpība ir šokējoša. Bet nevar taču salīdzināt to atbildību, un, ja man dzīve piespiestu, es varētu par medmāsu strādāt, bet medmāsa par tiesnesi, jādomā, nevarētu.»

Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis un Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte norāda, ka šie vārdi bija aizvainojoši tūkstošiem medicīnas darbinieku. Šobrīd māsa ar bakalaura grādu un sertifikātu specialitātē (augstākā izglītība un specializācija – kopā 7 gadi) Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (anestēzija, intensīvā terapija, onkoloģija, hematoloģija, radioloģija un citas ļoti sarežģītas specialitātes) pirms nodokļu nomaksas saņem 280 latu, Madonas slimnīcā – 270 latu, bet P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 370 latu. Arī veselības nozarē bija plānots paaugstināt medicīnas darbinieku algas. Vēstules autori atsaucas uz 2005. gadā pieņemto politikas plānošanas dokumentu Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē, kas ar likumdevēja spēku noteica, ka gadu no gada algas palielināmas, līdz ārstiem tās sasniegtu 2,5, bet māsām – 1,8 reizes pret vidējo algu valstī.

Ekonomiskās krīzes dēļ šīs garantijas medicīnas darbiniekiem tika atņemtas, bet mediķu ētikas normas neļāva ārstiem un māsām atstāt savas darba vietas un radīt krīzi veselības aprūpē. «Arī ārsti un māsas bija plānojuši saņemt savai kvalifikācijai, profesionalitātei, darba apjomam, atbildībai un noslogojumam atbilstošu samaksu, bet šobrīd profesionāla un pieredzējusi māsa saņem ievērojami zemāku algu nekā vidējā alga valstī,» teikts vēstulē. Savukārt tiesneši, kuru alga jau tā ir daudzkārt lielāka, šobrīd apzināti balansē uz konstitucionālās krīzes robežas Latvijā.

Vēstules autori atgādina: ārsts mācās sešus gadus augstskolā un vismaz četrus vai piecus gadus rezidentūrā, turklāt tiesneša lēmumus var pārsūdzēt augstākā instancē, bet ārstu kļūdas cena ir cilvēka dzīvība. «Mēs nevēlamies konfrontēt profesijas, tikai atgādināt, ka starptautiskos dokumentos atzīts: ārsta un medmāsas atbildība ir augstākā starp profesijām,» norāda vēstules autori

Svarīgākais