Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs profesors Romans Lācis ar pilnīgu pārliecību saka: to, ka slimnīcai būs jaunais hibrīdzāles iekārtojums, slimnīcā zinājuši daudzi, arī slimnīcas valde, tāpēc viņš neuzskata sevi par vainīgu un saņēmis mutisku solījumu no diviem slimnīcas valdes locekļiem, ka jau nākamnedēļ varētu tikt atjaunots centra vadītāja amatā.
Tajā pašā laikā neskaidrību pārpilnā lieta par gandrīz miljonu vērtas aparatūras piegādi slimnīcai, ko tā nemaz nevar apmaksāt, turpinās, jo visu atbilžu uz jautājumiem joprojām nav.
Neatkarīgā rakstīja, ka Stradiņos uzvirmojis skandāls par jaunas, modernas tehnoloģijas iegādi kardioķirurģijas vajadzībām. Slimnīcas vadība skaidro, ka 6. decembrī uz slimnīcu atvestas 33 kastes ar modernu hibrīdoperāciju zāles aprīkojumu Sirds ķirurģijas centram vairāk nekā 800 000 latu apmērā. Sākot pētīt, kā šāda aparatūra varētu būt nonākusi slimnīcā, noskaidrots, ka tas noticis, balstoties uz mutisku vienošanos starp R. Lāci un Arbor Medical korporācijas vadītāju Daci Rātfelderi bez slimnīcas vadības ziņas. Tāds ir slimnīcas valdes viedoklis. Tiešām – 2009. gadā tika veikts atklāts konkurss par aparatūras iegādi, kurā uzvarēja Arbor Medical, ar kuru 2010. gada janvārī tika noslēgts līgums par vairāku preču piegādi, tajā skaitā par hibrīdoperācijas zāles aprīkojumu. Līgumā ietverti arī noteikumi – par katru preču piegādi jāvienojas rakstiski, lai slimnīca varētu sekot līdzi un plānot finanšu plūsmu, uzsver slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs. Šajā situācijā rakstisku dokumentu par preču pieprasījumu un piegādi nav bijis.
Savukārt R. Lācis skaidro, ka noteikti bijis jābūt rakstiskam paziņojumam no slimnīcas, ka, lai arī līgums ir noslēgts, tomēr slimnīca nevarēs iegādāties konkrēto aparatūru. Slimnīca skaidro, ka šāds paziņojums saskaņā ar līgumu nav vajadzīgs, jo ir atruna līgumā – ja pirksim, paziņosim. Profesors R. Lācis arī norāda, ka viņš varbūt arī runājis ar konkrētās firmas pārstāvjiem, tomēr tā nevar būt, ka tik dārgu aparatūru firma tāpat vien piegādātu bez dokumentiem. "Nu, tas būtu smieklīgi, tad jau es varētu teikt: atvediet man divus ferrari…" saka R. Lācis, "pārkāpis līgumu neesmu, bet komunikācija – jā, piekrītu, varēja būt labāka." Tagad sirds ķirurgs saņēmis mutisku solījumu no diviem valdes locekļiem, ka pirmdien, visticamāk, tiks atjaunots amatā (pirmdien paredzēta valdes sēde).
Kļūdu komunikācijā par iemeslu šim skandālam min arī Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis. Viņš sakās neesam dzirdējis, ka šāda aparatūra centram tiek piegādāta. "Par to, ka tāda ir vajadzīga, vispār nav runas, protams, tāda ir vajadzīga, taču slimnīca nevar to apmaksāt pašlaik," saka A. Ērglis. Pretēji R. Lācim A. Ērglis apgalvo, ka šādu vai citu aparatūru var piegādāt tikai tad, ja slimnīca rakstiski pieprasījusi.
Vēl cits viedoklis ir firmai Arbor Medical – tās vadītāja Latvijā D. Rātfeldere nozare.lv atzinusi, ka aparatūra piegādāta saskaņā ar līgumu un, ja firma to noteiktā laikā nebūtu piegādājusi, tai būtu jāmaksā soda nauda.
Taisnība visām iesaistītajām pusēm ir tajā, ka jāskatās, kas noteikts līgumā – kā notiek aparatūras piegāde un apmaksa. Tā kā pilnīgi viss līguma teksts publiski nav pieejams, Stradiņa slimnīcas pārstāve Ieva Stibe iepazīstina ar atsevišķiem tā punktiem. Līgums ir spēkā no tā parakstīšanas brīža 2010. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim. Līgumam pievienots vairāku preču saraksts, starp kurām ir arī minētais hibrīdzāles aprīkojums. Izkonkursēts nenozīmē, ka visas līgumā minētās preces tiks iegādātas. Pircējam ir tiesības vienpusēji samazināt piegādājamo preču apjomu, samazinot kopējo līguma summu. Attiecībā uz preču pieprasījumu un piegādi līgums paredz, ka prece tiek piegādāta ārstniecības iestādei atbilstoši līguma termiņam pēc slimnīcas veiktā pieprasījuma. Piemēram, hibrīdoperāciju zāle Arbor Medical korporācijai būtu jāpiegādā 84 dienu laikā no brīža, kad rakstiski saņemts un apstiprināts slimnīcas pieprasījums. Līgums paredz rakstisku pieprasījumu pirms katras preces iegādes.
Runājot par soda sankcijām, līgumā teikts, ka par nepieprasītu preču piegādi līgums neparedz soda procentus piegādātājam. Ja slimnīca nav veikusi rakstisku pieprasījumu par konkrētās preces piegādi, kā tas ir šajā gadījumā, tad piegādātājam par preces nepiegādāšanu līguma darbības termiņā nedraud soda procenti, uzsver I. Stibe.