Mutiska vienošanās iegāž profesoru Romanu Lāci
Kārtējais skandāls apvijis medicīnas jomu – no amata atstādināts P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Romans Lācis, kurš saskaņā ar Stradiņa slimnīcas vadības izklāstu bez slimnīcas valdes akcepta piekritis, ka slimnīcai piegādā gandrīz vienu miljonu latu vērtu aparatūru.
Pats sirds ķirurgs vakar pusdienlaikā slimnīcā vairs nebija sastopams, jo pēc operācijas jau bija devies prom. Ķirurga darbu R. Lācis turpinās veikt.
Dārgā aparatūra
Kā novēroja Neatkarīgā, P. Stradiņa slimnīcā gan 15. korpusa, kur atrodas Sirds ķirurģijas centrs, pirmajā stāvā, gan piektajā stāvā atrodas vairākas liela izmēra kastes, uz kurām angļu valodā rakstīts: medicīnas aparatūra, kā arī P. Stradins hospital RIGA. Šajās kastēs ir 875 600 latu vērtais hibridoperāciju zāles aprīkojums, ko šonedēļ slimnīcai piegādājusi firma Arbor Medical. Uzraksti vēsta, ka kastes ceļojušas no Nīderlandes.
Kā slimnīcā varēja nonākt tik dārgs aprīkojums, kuru, izrādās, slimnīca nemaz negrasās pirkt un kuru tā nemaz pašlaik nevar atļauties? Šis pašlaik ir jautājums, uz kuru pilnīgi skaidras atbildes nav, taču ir dažādas versijas. Komentāru no paša ķirurga vakar neizdevās uzzināt, jo viņš nebija sastopams slimnīcā un arī neatbildēja uz telefona zvaniem.
Mutiska vienošanās
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs norāda, ka 6. decembrī uz slimnīcu atvestas 33 kastes ar modernu hibrīdoperāciju (operāciju laikā tiek apvienotas divas alternatīvas metodes) zāles aprīkojumu Sirds ķirurģijas centram. Sākot pētīt, kā šāda aparatūra varētu būt nonākusi slimnīcā, noskaidrots, ka tas noticis, balstoties uz mutisku vienošanos starp R. Lāci un Arbor Medical korporācijas vadītāju Daci Rātfelderi bez slimnīcas vadības ziņas. A. Veinbergs uzsver, ka no amata profesors atstādināts, jo pārkāpis iekšējās kārtības un preču piegādes līguma noteikumus. Līdz nākamajai nedēļai slimnīcas vadība izvērtēs šo gadījumu un izlems, kādu disciplinārsodu ķirurgam piemērot. Tas var būt brīdinājums, aizrādījums, bet bargākais – atbrīvošana no amata. Pacientiem neesot jāsatraucas, jo R. Lācis turpina veikt operācijas. Esot jāuzklausa Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja profesora Andreja Ērgļa viedoklis, jo Sirds ķirurģijas centrs darbojas viņa pakļautībā. A. Ērglis pašlaik ir ārvalstu komandējumā.
Slimnīcas vadība paskaidro, ka 2009. gadā tika veikts atklāts konkurss par aparatūras iegādi Ārstniecības līdzekļi sirds operācijām MAR apstākļos. Iepirkumā uzvarēja Arbor Medical, ar kuru 2010. gada janvārī tika noslēgts līgums par vairāku preču piegādi, tajā skaitā par hibrīdoperācijas zāles aprīkojumu. Līgumā ietverti arī noteikumi – par katru preču piegādi jāvienojas rakstiski, lai slimnīca varētu sekot līdzi un plānot finanšu plūsmu. Nepieciešams rakstisks pieprasījums no slimnīcas puses, tad rakstisks piegādātāja apstiprinājums un priekšapmaksa. Šajā situācijā rakstisku dokumentu par preču pieprasījumu un piegādi nav bijis. Tātad, ja sākotnēji slimnīca cerēja šādu aparatūru iegādāties, tad lēmums vēlāk mainīts.
Ne mantkārības nolūkā
A. Veinbergs rāda nupat saņemto vēstuli no Arbor – tajā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka aparatūra piegādāta, vienojoties ar R. Lāci mutiski. "Slimnīca pašreizējā situācijā nevar atļauties šādu aparatūru. Mēs nesakām, ka tā nav vajadzīga vispār, taču – ne pašreizējā situācijā," skaidro A. Veinbergs. Slimnīca nav plānojusi aparatūras iegādi ne šogad, ne nākamgad. Papildus pašas aparatūras cenai vēl būtu jāsamaksā ap 150 000–200 000 latu par zāles rekonstrukciju. Modernais operāciju aprīkojums paredz angiogrāfa novietošanu operāciju zālē, lai, procedūras laikā ievadot kontrastvielu, ārsti varētu nekavējoties novērtēt asinsvadu caurlaidību un pārliecināties par operācijas efektivitāti.
Slimnīcas valdes loceklis, neiroķirurgs Raimonds Bricis nedomā, ka sirds ķirurgs būtu šādi rīkojies, mantkārīgu nolūku vadīts, visticamāk, viņu vadīja profesionālās vēlmes iegūt jaunu, modernu aparatūru, kuru diemžēl slimnīca nevar atļauties.
Ja tas atbilst patiesībai, tad kāpēc R. Lācis tik vieglprātīgi rīkojies, dodot savu mutisku piekrišanu aparatūru slimnīcai sākt ražot un piegādāt, un kāpēc firma tik dārgu pasūtījumu piekrīt saražot un atgādāt bez nekāda dokumentāra apstiprinājuma? Atbilde uz šo jautājumu varētu būt tāda, ka iespējams, tā bijusi līdzšinējā prakse, proti, piegādāt un tad tikai prasīt samaksu.