Atzīstot, ka naudas no valsts budžeta profilaksei praktiski nav, veselības ministrs Juris Bārzdiņš apņēmies darīt visu, lai sabiedrības veselība būtu prioritāte. Ministrs uzsver, ka, tikai stiprinot profilaksi un ģimenes ārstu darbu, var panākt, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu ilgāk.
Latvijas situācijā ir būtiski saprast, ka iedzīvotāju mūža ilgums nevar palielināties no tā, ka valsts līdzekļus iegulda tikai stacionārajā aprūpē, tātad slimnīcās. Daudz lielāks uzsvars jāliek uz ambulatoro aprūpi un ģimenes ārstu atbildību. Ko mēs nereti redzam pašlaik slimnīcā? – retoriski vaicā veselības ministrs. Hroniski slimus pacientus, taču slimnīcas ir domātas neatliekamu un smagu pacientu ārstēšanai. Šie pacienti jānovirza uz ambulatoro aprūpi un visos veidos jāpalielina ģimenes ārsta institūcijas atbildība un kvalitāte – tieši šīs jomas stiprināšanu Juris Bārzdiņš uzskata par vienu no saviem uzdevumiem.
Vērtējot naudas plūsmu veselības jomā, ministrs secina: lielākā daļa līdzekļu aiziet stacionārai aprūpei, savukārt ģimenes ārstiem un profilaksei, kam ir vislielākā loma cilvēka mūža pagarināšanā, – salīdzinoši neliela daļa, taču ar laiku šai situācijai ir jāmainās. Tāpēc visai droši var apgalvot: ja nākamgad slimnīcām pietrūks naudas līdzīgi kā pērn un arī šogad, kad praktiski visiem stacionāriem bija pārstrādes un slimnīcas aicināja valdību par padarīto darbu samaksāt, tāda situācija vairs neatkārtoties.
"Kamēr es te būšu, papildu naudas slimnīcām nebūs," saka ministrs, vēlreiz atkārtojot, ka naudai jāiet ģimenes ārstiem un kompensējamo medikamentu sistēmai, kas nodrošina hroniski slimos pacientus ar medikamentiem. J. Bārzdiņš arī uzsver: neviena slimnīca netiks likvidēta, bet, izvērtējot rādītājus, līdz nākamā gada vidum tiks izlemts par iestāžu pārprofilēšanu. Veicot šīs reformas, ārsti darbu nezaudēs, bet, izmantojot tās pašas līdz šim slimnīcā pieejamās tehnoloģijas, varēs turpināt pacientu aprūpi, savukārt vidējais medicīniskais personāls daļēji tiks nodarbināts ģimenes ārstu praksēs, jo vienam ārstam plānots nodrošināt divas medicīnas māsas, kuras būtiski atslogos ārstu darbu.
Stacionārajā sektorā nākamgad plānots kopumā ietaupīt nepilnus 4 miljonus latu, taču maldīgi līdz šim domāts, ka visa minētā nauda nāks no slimnīcu pārprofilēšanas. Lielākā daļa tiks iegūta, vienādojot tarifu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu visās slimnīcās. "Būtu tikai godīgi, ja visās slimnīcās, neskatoties, vai tās ir universitātes, reģionālās vai lokālās slimnīcas, par vienādām diagnozēm tarifi būtu vienādi," teic ministrs.