Ja par dienas stacionāriem vai aprūpes slimnīcām pārveido deviņas no vienpadsmit slimnīcām, par neatliekamās palīdzības sniedzējām turpmāk varētu palikt vēl vienīgi Kuldīgas un Alūksnes slimnīca.
Abas šīs slimnīcas atrodas stratēģiski svarīgā vietā, proti, ja tās likvidē, tad cita tuvākā slimnīca atradīsies pārāk tālu. Apdzīvotu vietu attālums līdz slimnīcām un pacientu skaits ir divi galvenie kritēriji, pēc kuriem vadīsies Veselības ministrija (VM), veicot šo reformu, norāda VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Pamatotu satraukumu izraisījuši plāni deviņas no 11 lokālajām slimnīcām, kuras pašlaik vēl sniedz neatliekamo palīdzību, pārveidot par dienas stacionāriem vai aprūpes slimnīcām. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš, VM parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe (ZZS) un R. Muciņš reformu gudri nesauc par slimnīcu likvidēšanu, bet par pārprofilēšanu (tiesa, Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas sēdē R. Muciņam iznāca nedaudz pārteikties – vēlēdamies sacīt pārprofilēšana, viņš pateica likvidēšana, uzreiz gan kļūdu labojot).
"Mūsu interese ir pēc iespējas ātrāk veikt reformas, jo tās slimnīcu sektorā norisinās jau ilgāku laiku. Nevienā vietā, ko reforma skārusi, neviena veselības iestāde nav slēgta. Ja izveidots dienas stacionārs, tad mēs visus spēkus esam virzījuši, lai šajā stacionārā būtu visaugstākā līmeņa pakalpojumi," klāsta R. Muciņš. Slimnīcu reformai ir noteikti konkrēti kritēriji, proti, 7000 hospitalizētu pacientu gada laikā, kas esot tikai normāli, jo esot mazākam pacientu skaitam, ārsti nevar saglabāt savu profesionalitāti, un tas nav arī ekonomiski izdevīgi – mazam pacientu skaitam uzturēt slimnīcu diennakts režīmā ar visiem speciālistiem. Pēc R. Muciņa teiktā, ir slimnīcas, kurās palīdzību mēneša laikā sniedz 30–40 neatliekamajiem pacientiem.
Otrs kritērijs ir slimnīcas sasniedzamība – viena stunda vai 70 kilometru. No R. Muciņa stāstītā izriet: ja, piemēram, kādā rajonā vairs nav diennakts slimnīcas, tad nākamajai – tuvākajai ir jābūt stundas vai 70 kilometru attālumā. Pēc šī kritērija vadoties, no 11 lokālajām slimnīcām nereformējamas ir Kuldīgas slimnīca un Alūksnes slimnīca, jo gadījumā, ja šīs slimnīcas vairs nesniedz neatliekamo palīdzību, tuvākās slimnīcas ir vairāk nekā simt kilometru attālumā.
Taču R. Muciņš arī norādīja, ka slimnīcu reformā svarīgs ir arī politiskais aspekts – jānolemj konceptuāli, vai šāda reforma turpināma. Finanšu ministrijas apkopotajā valsts budžeta konsolidācijas plānā jau ir minēts, ka deviņu slimnīcu pārprofilēšanā tiks iegūti gandrīz 4 miljoni latu. Te gan R. Muciņš norāda, ka šī nauda tiks iegūta ne tikai šīs reformas rezultātā, bet arī vienādojot pakalpojumu tarifus. Pašlaik lokālajās slimnīcās vienu un to pašu operāciju veic par zemāku cenu nekā universitātes klīnikās.
Pagaidām ar jautājuma zīmi ir Jūrmalas, Ogres, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Dobeles, Madonas un Tukuma slimnīca. Ja reformē Madonas slimnīcu, tuvākā ir Jēkabpilī, ja likvidē Krāslavas slimnīcu, līdz Daugavpilij ir 43 kilometri, ja Cēsu – tad tuvākā ir Valmieras slimnīca – 30 kilometru. Ja raugās no šādiem formāliem kritērijiem, tad viss šķiet kārtībā. Alūksnes slimnīcas vadība savukārt norāda: plānotie ietaupījumi neatsvērs zaudējumus, kas radīsies, samazinot neatliekamās palīdzības pieejamību novados, un tiks izjaukta veselības aprūpes infrastruktūra. Vēl būtiski – pieaugs ātrās palīdzības dienesta izdevumi un apdraudējums pacientiem ilgstošas transportēšanas laikā.