Strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, palielinās to gadījumu skaits, kad mediķiem jāsniedz palīdzība cilvēkiem ar ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem, nra.lv pastāstīja Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Latvijā tuvākajās dienās meteorologi prognozē ievērojami aukstāka laika iestāšanos - NMPD mediķi brīdina par ķermeņa atdzišanas un apsaldējumu gadījumu pieaugumu. Tāpat varētu palielināties uz ietvēm un ceļiem traumas guvušo cilvēku skaits, paslīdot un gūstot mežģījumus un lūzumus.
Šomēnes vien NMP dienesta mediķu palīdzība bijusi nepieciešama jau 41 ķermeņa atdzišanas upurim un četriem cilvēkiem, kuri guvuši virspusējus ķermeņa apsaldējumus.
Atdzišana cilvēkam var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Ķermeņa atdzišanu var veicināt arī dažādas saslimšanas – cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas. Iestājoties atdzišanai cietušajam ir drebuļi/trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos - cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, vājš pulss un elpošana, samaņas zudums.
Savukārt, ķermeņa apsaldējumi rodas, aukstuma ietekmē gūstot ādas, audu vai muskuļu bojājumus. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestātie neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana (nekroze).
Lai izsargātos no aukstuma ietekmes, jāatceras, ka dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus (tādi, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Valkājiet dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi. Izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti. Drebuļi ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu.