Lai nodrošinātu pacientiem minimāli nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības nozares budžetam 2011.gadā būtu jāsasniedz 466,4 miljonus latu, savukārt 2012. un 2013.gadā būšot nepieciešams papildus finansējums.
Šis ir viens no Veselības ministrijas (VM) piedāvātajiem variantiem Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānā 2011.-2013.gadam, kas šodien tika pieteikts valsts sekretāru sanāksmē.
Nodrošinot finansējumu 466,4 miljonu latu apmērā, nākamgad būs iespējams nodrošināt 1361 ģimenes ārstu prakses darbību, primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ietverot arī zobārstniecības pakalpojumus bērniem un noteiktām pacientu grupām, kas veidotu 7,52 miljonus apmeklējumu, ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, paredzot 15,56 miljonus izmeklējumu, un stacionāro veselības aprūpi, paredzot 314 874 hospitalizācijas.
Otrs VM piedāvātais variants paredz veselības nozares budžetu nākamgad saglabāt šā gada bāzes līmenī, tas ir 436,2 miljonu latu apmērā, savukārt 2012. un 2013.gadā būšot nepieciešams papildus finansējums, jo vairs netiks realizēta Sociālās drošības tīkla stratēģija.
Tomēr šajā gadījumā VM uzskata, ka īstermiņā būs jāveic izdevumus ietaupoši, veselības aprūpes pieejamību mazinoši pasākumi, tāpēc ministrija sliecas atbalstīt pirmo variantu.
Tāpat plānā teikts, ka, izvērtējot Latvijas iedzīvotāju veselības rādītājus, kas ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā (ES), un veselības nozarei piešķirtā finansējuma, kas ir viens no zemākajiem, savstarpējo mijiedarbību, secināms, ka viens no faktoriem, kas ietekmē veselības rādītājus, ir veselības nozarei piešķirtā finansējuma apjoms.
Vienlaikus veselības nozarē ir identificētas vairākas neatrisinātas problēmas. Piemēram, veselības aprūpes sistēma risina veselības problēmu izraisītās sekas, tas ir, ārstē slimības, nevis pietiekami novērš to cēloņus, kas ir par pamatu sliktajam sabiedrības veselības stāvoklim.
Tāpat esot nepietiekama primārās veselības aprūpes pieejamība, kā rezultātā tiek noslogots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Pacienti izmanto NMPD pakalpojumus gadījumos, kad palīdzību var sniegt ģimenes ārsts, ambulatori strādājošs ārsts speciālists, jo pacientam NMPD ir pieejamākais pakalpojumu sniedzējs. Tāpat neesot pietiekami izmantota iespēja slēgt līgumus tikai ar efektīvākajiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits un struktūra neesot optimāla.
VM atzīst, ka Latvijā netiek nodrošināta integrēta, nepārtraukta un pēctecīga veselības aprūpe, ko veicina arī maksāšana ārstniecības personai par veikto manipulāciju, nevis ārstēšanas gala rezultātu, kā arī laika posmā, kad tika palielināts finansējums veselības aprūpes sistēmai un palielinājās izmaksas uz vienu iedzīvotāju, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte nepalielinājās, tādejādi ir nepieciešams ieviest pasākumus veselības aprūpes sistēmas darbības efektivitātes palielināšanai.
Izstrādātā plāna mērķis ir ierobežota finansējuma apstākļos nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
Efektīva veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošana ir vērsta uz papildus finanšu un cilvēkresursu piesaisti primārās veselības aprūpes sistēmai, lai ģimenes ārsta un viņa komandas pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas tuvāk pacientu dzīves vietai, kā arī uz NMPD tālāku attīstību, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus visiem pacientiem vistuvāk viņu dzīvesvietai un pacientu hospitalizāciju tai slimnīcā, kur tiks nodrošināta viņa veselības stāvoklim nepieciešamā aprūpe.
VM arī uzskata, ka jāvirzās uz modernas sekundārās veselības aprūpes sistēmas izveidi, uzsvaru liekot uz ambulatoro veselības aprūpi un īslaicīgu atrašanos slimnīcās, kā arī uz racionālu zāļu lietošanu un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, integrējot to primārajā veselības aprūpes sistēmā.
Nepieciešamas modernas stacionārās veselības aprūpes sistēmas, kas sevī ietver racionālu veselības aprūpes darbaspēka un medicīnisko ierīču resursu izmantošanu, nodarbinot veselības aprūpes darbiniekus un izmantojot medicīniskās ierīces gan slimnīcā, gan pie slimnīcas esošajā dienas stacionārā, izveidi, kā arī izmaksu efektīvas sociālās un veselības ilgtermiņa aprūpes vecāka gada gājuma cilvēkiem vai cilvēkiem, kuri nevar paši par sevi parūpēties sistēmas izveidi.