Mediķu atbalsts būs tādam veselības ministram, kurš konsekventi pildīs sociālo partneru – arodbiedrību, darba devēju un valdības – kopīgi panākto vienošanos – veselības aprūpei nākamgad novirzīt četrus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), Neatkarīgajai atzīst Latvijas Mediķu arodbiedrības līderis ārsts Valdis Keris.
Vairāki Neatkarīgās vēl pirms konkrētā kandidāta veselības ministra amatam vārda nosaukšanas aptaujātie veselības jomas speciālisti izrādīja patiesu interesi, kurš gan būs jaunais veselības ministrs, tajā pašā laikā ar zināmu kritikas devu vērtēja jau zināmo faktu, ka ministrs nebūs no premjera partijas.
Nav jābūt ārstam
Idejiski tomēr mums nav pieņemami tas, ka veselības ministrs nebūs no premjera partijas, norāda pacientu organizācijas Sustento pārstāve Iveta Neimane. Tas atkal varētu nozīmēt savstarpēju cīniņu, nespējot panākt vienošanos sabiedrības labā. "Mēs sagaidītu enerģisku cilvēku, kas būtu pieredzējis veselības jomā, ne vienmēr tam jābūt ārstam, jo tas ne vienmēr nozīmē rīcību pacienta interesēs, diemžēl," atklāti saka I. Neimane.
Pašreizējā brīdī būtiski pacientiem ir sakārtot sistēmu tā, lai ārstēšana, aprūpe, medikamenti būtu pieejami. "Ir jāsakārto zāļu iepirkuma tirgus, labi, ja tiktu izveidots vienots tirgus Baltijas valstīm, kā arī mēs atbalstītu tādu ministru, kas cīnītos un nepieļautu aptieku vertikālo integrāciju, tas ir, situāciju, kad visi spēlētāji ir saplūduši vienā – aptiekas, lieltirgotavas un pat veselības iestādes," norāda Sustento pārstāve. Pēdējā laikā problēmas redzamas arī sociālā spilvena sadalē. Esot novērojama tāda situācija, ka slimnīcām iedalītā nauda trūcīgo pacientu ārstēšanai netiek iztērēta lietderīgi. Pēc I. Neimanes teiktā, "trūcīgie tiek ārstēti tāpēc, ka trūcīgi", bet tajā pašā laikā naudas veselības aprūpei pietrūkst ģimenēm ar bērniem.
Jau tagad ir redzamas pretrunas starp solījumiem pirms vēlēšanām un pašreizējo situāciju jeb izteiktajām prognozēm, kur gūt budžetā naudu. Tas attiecas uz pievienotas vērtības nodokli (PVN). "Es pašreizējā situācijā nevaru iedomāties, kas būtu, ja zālēm paceltu PVN, taču tas tiek apspriests. Mēs būsim par tādu ministru, kas to nepieļaus," uzsver I. Neimane. Tāpat par tādu, kas saprot, ka kompensējamiem medikamentiem var tikai pielikt finansējumu.
Stūrakmens – finansējums
Atvēlētās naudas apjoms veselībai ir kritiski mazs. Veselības budžeta finansējumam ir jābūt vismaz 4% no IKP, ideāli, ja tas sasniegtu 7% robežu. Realitāte pavisam cita – pat tā sauktajos labajos laikos finansējums veselības aprūpes sistēmai tuvojies 4%, bet lielākoties bijis nedaudz virs 3%, neskaitot brīdi, kad krīzes situācijā veselības budžets tika samazināts gandrīz uz pusi un valsts tēriņi veselībai tad bija mērāmi ap 2,8% no IKP.
Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (un tajā ir pārstāvēta valdība) jau pavasarī nolēma, ka veselības aprūpes budžetam nākamgad jābūt 4% no IKP. "Valdība arī nolēma atjaunot cilvēkresursu programmu medicīnā, kas būtībā nozīmē darba samaksas paaugstināšanu, – tie ir objektīvi priekšnoteikumi, kurus ievērojot, ministram būtu arodbiedrību atbalsts," saka Valdis Keris. Bažas arī viņam rada apstāklis, ka finanšu ministrs un premjers ir no vienas partijas, bet veselības ministrs – ne.
Solīt sola, bet...
Lielākā daļa partiju, kuras startēja šajās Saeimas vēlēšanās, savās programmās neminēja konkrētus skaitļus attiecībā uz veselības aprūpes budžetu, toties visi kā viens – ka veselības sistēmai jābūt stabilai, prioritārai utt. To partiju solījumos, kuros bija iezīmēts konkrēts apmērs, figurēja skaitļi no četriem līdz pieciem procentiem no IKP, piemēram, Vienotība solīja veselības aprūpes finansējumu ik gadu palielināt vismaz par pusi procenta, 2014. gadā sasniedzot 5% no IKP, bet ar nosacījumu, ja uzlabojas ekonomikas situācija.