Latvijā katru gadu vairāk nekā 7000 cilvēku pirmo reizi nosaka cukura diabēta diagnozi un vairāk nekā tūkstotis sāk ārstēties ar insulīna injekcijām. Saslimstība Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, pieaug, un tas ir saistīts ar sabiedrības novecošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgu uzturu.
"Domājams, ka patiesībā cukura diabēta pacientu skaits Latvijā ir pat divas reizes lielāks, jo bieži vien diabētu diagnosticē novēloti," saka Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane. Diemžēl Latvijā, vienā no retajām valstīm Eiropā, nav pat savas diabēta profilakses programmas.
Īsi pirms Pasaules diabēta dienas, ko visā pasaulē atzīmē 14. novembrī, Rīgā sestdien norisinājās pasākums, kura laikā ikviens bez maksas varēja noteikt glikozes līmeni asinīs, asinsspiedienu, konsultēties ar ārstu endokrinologu un psihologu, kā arī iepazīties ar jaunumiem diabēta ārstēšanā. Savukārt Latvijas Diabēta asociācija atklāja jaunu pacientiem un mediķiem domātu katalogu – rokasgrāmatu cukura diabēta ārstēšanai un pašaprūpei.
Palīdz pacientiem
Par jaunā izdevuma nozīmi stāsta Latvijas Diabēta asociācijas prezidents ārsts endokrinologs Ingvars Rasa: "Pacients atnācis uz aptieku nopirkt teststrēmeles glikozes līmeņa mērīšanai, bet neatceras to nosaukumu un atbild: nu, tādā mazā zilā kārbiņā. Vai arī pacientam, kurš lieto insulīna injicējamo pildspalvu, jautā, kādu? Viņš atbild: nu, tādu maziņu. Tomēr pacientam jāpalīdz iegādāties tādas teststrēmeles, ko varētu lietot kopā ar viņa glikometru, tāpēc katalogs šajā gadījumā varētu palīdzēt diabēta pacientam pēc attēla pazīt savu glikometru un iegādāties pareizās teststrēmeles. Pildspalvām insulīna injicēšanai jāiegādājas piemērotas adatas, autolancetēm – piemērotas lancetes. Katalogs šajā procesā palīdz farmaceitam strādāt, bet pacientam saņemt to, kas viņam nepieciešams."
Farmaceitu izglītojošā projekta Pharmadiab vadītāja farmaceite Sigita Čulkstena norāda: ir pacienti, kuriem ārsts pasaka konkrētu glikometru (ierīce cukura līmeņa mērīšanai asinīs), bet daudzkārt pats pacients atnāk uz aptieku un grib izvēlēties, tāpēc šis katalogs, kurā aprakstīti visi pieejamie līdzekļi diabēta pacientu aprūpei, lieti noderēs.
Rādītāji sliktākie
Diabēta pacientu ārstēšana un aprūpe pēdējos gados ir attīstījusies, piemēram, ja pirmsākumos insulīnu organismā varēja ievadīt tikai ar parasto injekciju adatu palīdzību, tad pēdējos gados tiek izmantota insulīna pilnšprice, kas ārēji atgādina pildspalvu. Tāpat, kā pārliecinājās Neatkarīgā, mūsdienās pieejami pavisam nelieli, gandrīz sērkociņu kastītes lieluma glikometri, ko var nēsāt ikdienā līdzi un ar kuru palīdzību glikozes līmeni var noteikt jebkurā vietā. Tas diabēta pacientiem ir ļoti būtiski, jo, kā uzsver G. Freimane, cukura līmenis asinīs pacientam jānosaka mazākais četras reizes dienā. Kāpēc, ja Latvijā ir pieejamas pasaules līmeņa ierīces, pacientu aprūpes līmenis ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienībā? Tas ir vairāku faktoru dēļ, piemēram, viens no rādītājiem kvalitatīvai diabēta pacientu aprūpei un ārstēšanai ir vidējais glikozes līmenis asinīs par pēdējiem trim mēnešiem, kas dod iespēju prognozēt, cik strauji attīstīsies diabēta komplikācijas (aklums, nieru mazspēja, amputācijas, kas var rasties nervu bojājumu rezultātā). Pētījums uzrādījis, ka tas ir augstākais Eiropā, un amputācijas risks diabēta pacientiem ir par 43% augstāks, akluma un nieru mazspējas risks – par 37% augstāks.
Pērle Eiropā
Šie, kā arī dati par citām komplikācijām, kas skar pacientus ar cukura diabētu, pēc G. Freimanes teiktā, parāda, ka ir problēmas pacientu aprūpē. Viena no tām medikamentu lietošana. "Cilvēki pārtrauc lietot kompensējamos medikamentus, jo nevar samaksāt līdzmaksājumu. Jā, insulīna preparātus valsts apmaksā par 100%, tomēr lielākai daļai diabēta pacientu vienlaikus jāārstē paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, kur šie līdzmaksājumi ir," Neatkarīgajai stāsta G. Freimane, "diabēta pacientiem vēl arī jāpiemaksā diezgan lielas summas par paškontroles līdzekļiem, ko valsts apmaksā tikai 50 procentu apmērā." Tāpēc kā pozitīvu faktu viņa novērtē apstākli, ka sirds asinsvadu slimībām samazināta pacienta līdzmaksājuma daļa līdz 25%. "Iespējams, politiķi skatās uz šīm summām un domā: nu kas tur ko nesamaksāt? Tomēr nereti neaplūko visu pacienta aprūpi kompleksi, tur nav tikai insulīns un viena teststrēmele!" uzsver G. Freimane. Vēl Latvijā ārstēšana ar insulīnu netiek uzsākta laikus, kas atsaucas uz pacientu stāvokli.
Labā ziņa ir tā, ka 2. tipa diabētam, kas sastopams visbiežāk, iespējama profilakse. Tā ļautu samazināt diabēta radītos cilvēciskos un ekonomiskos zaudējumus. Tomēr endokrinologs I. Rasa ir kritisks: "Latvijā nav izstrādāta cukura diabēta nacionālā programma, lai gan asociācija daudzkārt vērsusies gan Veselības ministrijā, gan valdībā. Diemžēl arī mūsu priekšlikumi par cukura diabēta skrīningu dažādām iedzīvotāju grupām netika atbalstīti. Latvija ir pērle Eiropas Savienībā, kurai nav ne nacionālās programmas, ne profilakses stratēģijas." Diabēta ārstēšana ir dārga un komplicēta, valsts izdevumus varētu samazināt, ieguldot līdzekļus profilaksē, savlaicīgā slimības sarežģījumu diagnostikā un sekmīgā diabēta pacientu aprūpē.
***
Kas ir diabēts?
- Cukura diabēts ir hroniska slimība, ko raksturo virs normas paaugstināts glikozes līmenis asinīs. To ārstē ar insulīna injekcijām vai medikamentiem glikozes līmeņa pazemināšanai, vai tikai ar diētu
- Divas galvenās diabēta formas:
1. tipa diabēts visbiežāk attīstās bērniem un jauniešiem. Ar to slimo apmēram 5–10% no visiem diabēta pacientiem.
2. tipa diabēts sastopams galvenokārt pieaugušo vidū. Slimo apmēram 90–95% no visiem diabēta pacientiem.
- Risks saslimst ar 2. tipa diabētu ir cilvēkiem ar neveselīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, fizisko aktivitāšu trūkumu
- Latvijā cukura diabēta pacientu skaits ir apmēram 68 000
Avots: www.diabetsasoc.lv