Kad plaušu ārsts Alvils Krams lūdz pacelt roku tiem, kuri zina, kas slēpjas aiz vārda spirometrija, roku paceļ tikai viens ar medicīnu saistīts cilvēks. "Tāpat ir sabiedrībā – ļoti maz zina par šo lēto, nesāpīgo metodi plaušu darbības pārbaudei," saka Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs.
Šodien pirmoreiz pasaulē un arī Latvijā atzīmē Spirometrijas dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību gan šai iespējai novērtēt plaušu veselības stāvokli, gan aicināt cilvēkus neklusēt par sūdzībām, kuras saistītas ar plaušu darbību, – klepu, elpas trūkumu, krēpām. A. Krams norāda, ka katram smēķētājam, kā arī cilvēkiem, kuri strādā kaitīgos apstākļos, spirometrija jāveic reizi piecos gados. Taču tā būtu noderīga arī visos gadījumos, ja ir minētās sūdzības. Spirometrija ir nesāpīga pārbaude, speciālā caurulītē jāpūš gaiss, un aparāts nosaka ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu, kā arī ieelpas un izelpas ātrumu. Ar tās palīdzību var diagnosticēt bronhiālo astmu vai hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS). A. Krams saka: Latvijā daudz uzmanības pievērsts sirds veselībai, taču plaušas nereti tiek atstātas novārtā, lai gan arī sirds slimību pamatā var būt plaušu darbības traucējumi. "Profesoram Ērglim, reklamējot holesterīna pārbaudes, vajadzētu arī piebilst – un ejiet arī uz spirometriju," jokodamies bilst dakteris. Pērn Latvijā ar pneimoniju miruši 282 cilvēki, ar HOPS – 197, ar plaušu vēzi – 1017 cilvēki. Uz spirometrijas pārbaudi var nosūtīt ģimenes ārsts, šīm pārbaudēm nav kvotu. Vietas un speciālistus, kas veic šīs pārbaudes, var uzzināt mājaslapā elpoviegli.lv.