Neesmu speciālists, lai izvērtētu, vai ārsta sūdzēšanos par pārāk mazu algu var traktēt kā kukuļa izspiešanu, norāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) direktors Andris Zīverts.
Viņš vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai tiktu pārbaudīts skandālu sacēlušais stāsts par iespējamo kukuļa pieprasīšanu par invaliditātes grupas piešķiršanu bērnam.
Aizdomas krīt uz konkrētu ārstu, kurš pagaidām gan nav atstādināts no darba pienākumiem, nedz arī saņēmis kādu citu sodu. Tajā pašā laikā iestādes vadītājs atzīst, ka šim ārstam iepriekš vairākkārt aizrādīts, sarunvalodā runājot, par "mutes palaišanu".
Skandāls un nu jau arī KNAB izmeklēšana sākusies pēc kādas sievietes vēstules masu medijiem, kurā viņa apgalvo: par invaliditātes piešķiršanu bērnam nelikumīgi prasa naudu. Bērnam invaliditātes grupa tiek piešķirta līdz 16 gadiem, pēc tam atkal jāiziet komisija, kas vērtē, vai cilvēkam ir saslimšanas, traucējumi, kuru dēļ vajadzētu turpināt piešķirt invaliditāti. Tieši tā noticis arī šajā gadījumā – māte nolēmusi vērsties VDEĀVK ar visiem dokumentiem, iepriekš pa tālruni noskaidrojot, tieši ar kādiem. Taču te arī radušās lielākās domstarpības un, kā vēlāk noskaidrojās, arī būtiskas nepilnības visā sistēmā, kas rada risku, ka cilvēkiem būs jāskraida ar dokumentiem no vienas iestādes pie citas un jādzird piedāvājums apiet birokrātiju, samaksājot naudu.
Viens no dokumentiem, kas jāņem līdzi uz komisiju, ir ģimenes ārsta sagatavotā izziņa (veidlapa 088U).
Tajā norādītas veiktās analīzes, ārstēšanas gaita – būtībā viss, kas ekspertam ir nepieciešams, lai izvērtētu – invaliditātes grupa piešķirama vai ne. Ar likumu no cilvēka var prasīt tikai šo izziņu un dokumentu kopijas, taču praksē eksperti pieprasot oriģinālus (tā apgalvo arī bērna mamma), kurus poliklīnikā neizsniedz.
"Komisijā mums uzreiz tika norādīts, ka mums nav šo oriģinālu, un uz manu iebildumu, ka šādus dokumentus poliklīnika neizsniedz, ārsts (vēlāk noskaidrojies, ka tas ir Valērijs Ganago) teica, ka tās ir pilnīgas muļķības un "jums acīmredzot ir sliktas attiecības ar poliklīnikas personālu! Visu ir iespējams dabūt, ja grib!"" teikts mammas sūdzībā. Viņa redzējusi, ka uz ziņojuma dēļa tā arī lasāms, ka jāiesniedz ambulatorā karte. Sieviete ar grūtībām, pa draugam, sameklējusi analīžu kopijas, pat ar poliklīniku zīmogiem, bet ārsts nosviedis tās uz galda un teicis, ka viņš neko tādu neesot prasījis. Tad ārsts sācis sūdzēties par mazo algu, apgalvo sieviete. Viņa arī informējusi VDEĀVK priekšnieka vietnieci par situāciju.
Uz šo faktu, protams, reaģējām, izskatot to Rīgas nodaļas kopsapulcē un no konkrētajām personām, kuras ir iesaistītas ekspertīzē, pieprasījām skaidrojumus, stāsta VDEĀVK vadītājs. Viņš neuzskata, ka pats var izvērtēt, vai prasīts kukulis, tāpēc vērsies KNAB. Iesaistītās personas noliedz – kukulis neesot prasīts. Pagaidām konkrētais ārsts nav sodīts, jo neesot pierādīts, ka viņš būtu izdarījis kādu noziegumu. Viņš ir pārvests darbā uz citu nodaļu. Tajā pašā laikā A. Zīverts atzīst, ka ārsts vairākas reizes saņēmis aizrādījumus par to, ka par daudz izrunājas. "Nav ārstam jāstāsta pacientam par to, ka kaimiņš sabuktējis mašīnu vai ka viņš sastrīdējies ar sievu, par to ārstam vairākkārt aizrādīts," apgalvo A. Zīverts. "Man kā iestādes vadītājam nekas nav slēpjams, ja persona ir vainīga, tad jāsaņem sods."
Gadījums izgaismojis citu problēmu, tiesa, tā neesot jauna – par dokumentu saturu. Ģimenes ārsti informāciju VDEĀVK sagatavojot pavirši – ierakstot vienu rindiņu un viss, bet, lai piešķirtu invaliditāti, ar to nepietiek. Ir divi veidi, kā iegūt trūkstošās ziņas – iet oficiālo ceļu – VDEĀVK pieprasa no ģimenes ārsta visu dokumentāciju, bet tas aizņem ilgu laiku. Un otrs ceļš, ka pacients pats apņemas sagādāt visus dokumentus, arī ja tas nozīmē ne visai likumīgā veidā iznest no poliklīnikas pacienta karti. "Šis pēdējais variants nav īsti pareizi, jo pēc likuma ģimenes ārstam nav jādod oriģināli uz āru, taču tāda ir situācija," norāda A. Zīverts. Viņš apņēmies ziņot Veselības inspekcijai par tiem ģimenes ārstiem, kuri pavirši zpilda dokumentus invaliditātes iegūšanai.
Darbs VDEĀVK neesot tāds, uz kuru ārsti rautos, jo tas ir grūts, liels sociāls spiediens, mazas algas, secina A. Zīverts. Pēdējā konkursā uz ārsta eksperta vietu neviens nepieteicās. Ārsta alga no 430–490 latiem uz papīra.
Taču tas nevarētu būt pamats, lai pret cilvēkiem izturētos nelaipni. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzina ka, saņemtas vairākas sūdzības, kad cilvēki ar traucējumiem tiek izmēdīti vai uz cilvēkiem izgāztas dusmas. Komisija otrdien aicināja Labklājības ministriju būtiski pilnveidot iestādes darbu.