Medicīnas māsa: aizbraucam bezizejas dēļ
Cits pēc cita uz darbā iekārtošanas pakalpojumu firmas, kas sola iekārtot ārstus pastāvīgā darbā Vācijā, Austrijā un Šveicē, galdiņa krājas Latvijas ārstu un medicīnas māsu aizpildītās anketas.
Vāciski un krieviski runājošās firmas pārstāves Neatkarīgajai saka, ka pēdējo gadu laikā aptuveni tūkstotis medicīnas darbinieku iekārtoti darbā šajās valstīs – par Latviju skaitļus nemākot teikt, bet no Lietuvas gan un ļoti daudz. Skaļas diskusijas izraisījušais starptautiskais medicīnas un farmācijas karjeras dienu pasākums svētdien pulcēja daudz mediķu ne tikai no Rīgas, bet pat attālām Latvijas pilsētām.
Cilvēki, kuri aizbrauc, ir dziļā izmisumā, Neatkarīgajai saka medicīnas māsa Vivita (vārds mainīts). Darba vietā ārzemēs lielākā daļa medicīnas māsu saredz iespēju izrāpties no nabadzības bedres. "Alga vidējam medicīnas personālam ir samazināta, likmes samazinātas, bet darbs ir ļoti atbildīgs. Kādreiz pacients nonāca slimnīcā ar nelielām sāpēm, laikus, bet tagad visi pacienti ir ļoti smagi, ar ielaistām kaitēm, kuru ārstēšana ir daudz dārgāka. Taču tas neatspoguļojas mediķu algās," spriež māsa. Vivita jau iepriekš ir meklējusi darbu ārzemēs, vairāk viņu interesē Skandināvijas valstis vai Vācija. Viņa ir pat apguvusi norvēģu valodas pamatus, taču tad, kad bija iesaistījusies šajā projektā, uz Norvēģiju aizbraukt neizdevās dažādu iemeslu dēļ, bet aizbrauca desmit citas medicīnas māsiņas. "Esmu skatījusies arī internetā, šoreiz – te, izstādē, neesmu pagaidām atradusi to, kas mani interesētu, jo man ir šaura specializācija, taču esmu aizpildījusi anketas," saka Vivita.
"Interesanti, ka ārstu un māsu aizbraukšanā tiek vainota izstāde, karjeras dienas, bet es nekur nebrauktu, ja nebūtu pārliecināta par savu darba vietu, ja ar savu algu varētu samaksāt par dzīvokli un izglītot bērnus," viedoklim, ka neētiski esot aizvilināt ārstus prom no Latvijas, nepiekrīt medicīnas māsa Laila. Viņa nav domājusi aizbraukt no Latvijas pavisam, darbu ārzemēs drīzāk uztver kā risinājumu pagaidu grūtībām, tomēr norāda, ka valstij vairāk vajadzētu domāt par sistēmas sakārtošanu, lai cilvēki nebrauktu prom.
Arī Vivita atzīst: latvietim ir stipra māju izjūta, uz visiem laikiem negribētu aizbraukt, turklāt visi tuvinieki ir te. "Cilvēki aizbrauc dziļā izmisumā, vismaz vairākums. Daudzi, lai iegūtu pieredzi un atgrieztos. Un tas būtu jāuztver pozitīvi," uzsver medicīnas māsa.
Neatkarīgā novēroja, ka karjeras dienās pulcējušies dažādu vecumu medicīnas darbinieki, tomēr ļoti daudz gados jaunu cilvēku. Firmas MediCarrera, kas nodarbojas ar darbā iekārtošanu Zviedrijā un Norvēģijā, pārstāvis atzina, ka par darbu ārzemēs interesējas ļoti daudz jaunu ārstu, kuri tikko kā beiguši rezidentūru, taču firma vairāk ir ieinteresēta piedāvāt darbu speciālistiem ar pieredzi; tiek piedāvāti arī valodu kursi, turklāt visai ģimenei. "Mēs īpaši meklējam radiologus, psihiatrus, zobārstus un terapeitus, ginekologus," sacīja speciālists. Firmas bukletā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā darbojas veselības aprūpes sistēma, kā arī slavas vārdi veltīti Zviedrijas un Norvēģijas sociālai videi, kas ir ideāla ģimenei ar bērniem.
To – vai un kādu specialitāšu ārstiem būs nodrošināts darbs un vai ārstu patiešām Latvijā trūkst – nav iespējams konkrēti pateikt. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka medicīnas darbinieku ar augstāko izglītību, kā arī vidējā medicīnas personāla pieprasījums tuvākajos gados samazināsies (pēc sliktākā ekonomikas attīstības scenārija – pat par 18 procentiem). Savukārt Veselības ministrijā (VM) Neatkarīgajai norāda, ka tuvākajā laikā tiks precizētas cilvēkresursu pamatnostādnes veselības aprūpē un prognozes tiks atjaunotas. Iepriekšējās atsaucas uz situāciju 2003. gadā, taču līdz ar krīzi situācija būtiski mainījusies. To, ko VM gan zina teikt, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības un ģimenes ārstu rindas ir nepietiekamas. Otra problēma esot ārstu novecošanās.
Rīgas Austrumu slimnīcā Neatkarīgajai pastāstīja, ka ārstu esot pietiekami visās specialitātēs atšķirībā no rajonu slimnīcām. "Runājot par medicīnas māsām, jā, mums ir vakantas vietas, bet drīzāk tas ir tāpēc, ka esam neatliekamās palīdzības sistēma ar ļoti augstu darba intensitāti, darbs ir smags, un ne visi to var un vēlas darīt. Ir cilvēki, kas pamet darbu, lai dotos strādāt uz ārvalstīm, tomēr tas nav masveidā," saka slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Pēc LĀB datiem, šogad 190 medicīnas darbinieku lūguši izziņas, lai dotos darba gaitās ārpus Latvijas, savukārt ik mēnesi no valsts izbraucot aptuveni 10 līdz 15 medicīnas māsu, kuru galvenais galamērķis ir Lielbritānija, Īrija vai Norvēģija.