Latvijā HIV koncentrējas cietumos

Latvijas ieslodzījuma vietās HIV infekcija ir daudzkārt izplatītāka nekā sabiedrībā kopumā – desmitajai daļai ieslodzīto ir HIV/AIDS. No gandrīz 7000 ieslodzītajiem HIV/AIDS ir diagnosticēts 700 cilvēkiem. Valstī nav ne tādu pētījumu, ne pierādījumu, taču speciālisti atzīst, ka daļa šo cilvēku inficējušies jau cietumā.

Sabiedrībā kopumā HIV infekcijas apmēri nepārsniedz vienu procentu, jo, pateicoties pirms gandrīz desmit gadiem ieviestajai šļirču maiņai narkotiku lietotājiem, infekcijas izplatīšanās šo cilvēku vidū ir būtiski samazinājusi tempus. Citādi ir cietumos – tur, un to nenoliedz cietumu sistēmas vadība, ja tiek lietotas narkotikas, vienu pieejamo šļirci lieto visi kameras biedri.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte stāsta, ka katram notiesātajam, ienākot ieslodzījuma vietā, tiek paņemtas analīzes piespiedu brīvprātīgā kārtā, protams, ieslodzītais var atteikties, taču parasti viņi ir ieinteresēti veikt analīzes. V. Puķīte uzskata, ka nekādas HIV epidēmijas cietumos nav, jo nav ne tādu pētījumu, ne datu par to, ka HIV izplatītos tieši cietumos.

IVP vadītājs nenoliedz, ka cietumos HIV varētu izplatīties, pirmām kārtām lietojot intravenozās narkotikas ar vienu un to pašu šļirci. "Lai gan narkotikas cietumos nedrīkst būt, jāatzīst, ka tās tomēr ir un, tā kā nav vienreizējo šļirču, ja ir viena, tad to lieto visi, un viņu skaits nav mazs," atzina V. Puķīte. Esot arī gadījumi, kad HIV atklāts pēc kāda noteikta laika, taču pateikt, kā šis cilvēks inficējies, nav viegli.

Var būt arī tā, ka ieslodzītais cietumā tiek pakļauts piespiedu narkotiku lietošanai. "Noziedznieki izdomā visādas spēlītes," saka V. Puķīte. Cietumu fiziskais stāvoklis neļaujot pienācīgi izsekot tam, jo ir kameras, kurās ir četri, astoņi, desmit ieslodzīto, bet ir tādas, kur līdz pat 100 cilvēkiem. Ko ieslodzītie dara? Mazgā šļirces ar pulveri, vārošu ūdeni..., lai gan zināms, ka vīrusi, īpaši C hepatīta, saglabājas arī pēc mazgāšanas.

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) speciāliste Iveta Skripste stāsta: kopš 2001. gada 1155 gadījumos HIV infekcija cilvēkam ir konstatēta ieslodzījumā. Tātad kopumā cietumos 10% ieslodzīto ir HIV/AIDS. Apvienība HIV.LV šogad no marta līdz septembrim veica pārbaudes ieslodzītajiem uz HIV, un no 214 pārbaudītajiem, kuri iepriekš nebija testēti, trijos gadījumos atklājās HIV, bet 90 – C hepatīts.

Gadā apmēram pieci līdz septiņi cilvēki ar HIV cietumā nomirst. Speciāliste pieskaras tabu tēmai – inficēties cietumos var arī seksuālo kontaktu ceļā, un te liela loma ir tam, vai cilvēki saprot, kā notiek inficēšanās. Valsts profilaksei nepiešķir gandrīz nekādus resursus, un to par projektu naudu īsteno nevalstiskās organizācijas.

Vairākkārt diskutēts jautājums par to, vai cietumos vajadzētu ieviest šļirču maiņu (lietoto pret tīro), kas pasargātu no infekcijas slimību izplatīšanās. Tomēr V. Puķīte saka: "Cietums nevar būt labdarības iestāde. Bet es nesaku – nē. Ja mani piespiedīs pie sienas, es to darīšu, taču jābūt diskusijām par to." Viņš bažījas, ka, ieviešot šādas programmas, "mēs popularizēsim narkotiku lietošanu cietumos".

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis izskatījis kāda pētījuma datus par 67 ieslodzījuma vietām Eiropā, kur ieviesta šļirču maiņa, – visur inficēšanās ar infekciju slimībām samazinās. "Es nerunāju par narkotiku popularizēšanu, bet, padomājiet, cik maksā viena šļirce un cik viena jauna HIV pacienta ārstēšana?" jautā V. Ģīlis.

"Diemžēl, bet cietumi ir labvēlīga vieta infekcijas izplatībai – visi priekšnosacījumi, lai lietotu narkotikas ar vienu šļirci," uzskata I. Skripste, "juridisko un tiesībsargājošo iestāžu pretestība šļirču maiņai cietumos ir ļoti liela. No vienas puses, saprotams, ka narkotiku lietošana ir kriminālsodāms noziegums un narkotikas cietumos nevar būt, bet, no otras, kamēr cilvēks nevar atteikties no narkotiku lietošanas, mūsu prioritāte – lai neizplatītos infekciju slimības."

Apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis Neatkarīgajai saka: attiecībā uz ieslodzītajiem būtu jāveic atkārtoti HIV testi pēc sešiem mēnešiem, jo, iespējams, daudzi ienāk cietumā periodā, kad infekciju asinīs vēl nevar noteikt, tāpat testi jāveic tiem ieslodzītajiem, kuriem pastāv risks inficēties, – ja cietumi nespēj apkarot narkotikas, tad jāveic testi. "Cietumos varētu būt nevis šļirču maiņa, bet tur būtu jānodrošina, lai vajadzības gadījumā būtu pieejamas sterilas šļirces un spirta salvetes," norāda A. Molokovskis. Apvienība HIV.LV pašlaik realizē programmu cietumos par HIV un hepatītu, izglītojot ieslodzītos.