Ar mani tas notika vienā dienā, pēkšņi šķita, ka uz acs nolaidies tāds kā plīvurs, Neatkarīgajai atklāj P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas paciente Alla.
Bijusi saulaina diena, bet viņa nav redzējusi gandrīz neko. Tādas redzes problēmas kā Allas kundzei ir vismaz 20 procentiem cilvēku vecumā no 75 gadiem. Lai gan ir pasaulē pārbaudīti medikamenti, Latvijā tie nav iekļauti valsts apmaksāto zāļu sarakstā un, ja cilvēks vēlas ārstēties, jāmaksā par to pašam.
Pacientei konstatēta saslimšana ar visai sarežģītu nosaukumu – vecuma makulas deģenerācija. P. Stradiņa slimnīcas Acu nodaļas vadītāja profesore Guna Laganovska uzsver, ka tas ir biežākais redzes pasliktināšanās iemesls vecumposmā virs 50 gadiem. Tā ir lēni progresējoša neatgriezeniska slimība, kas skar tīklenes centrālo rajonu, izraisot būtisku redzes pasliktināšanos, un var novest līdz aklumam. Pētījumi rāda, ka šī saslimšana sastopama līdz pat septiņiem procentiem cilvēku vecumā no 65 līdz 75 gadiem, bet pēc 75 gadu vecuma vismaz 20 procentiem. "Domāju, ka šo cilvēku skaits ir vēl lielāks," no pacientu ārstēšanas pieredzes zina stāstīt ārste. Viņa izskaidro slimības rašanos – uz acs tīklenes nosēžas dažādi vielmaiņas procesu galaprodukti, piemēram, holesterīns, taukskābes un citi (dažiem cilvēkiem tie nosēžas citās ķermeņa daļās un var izraisīt citas smagas saslimšanas, piemēram, insultu vai infarktu), kuri to bojā.
Tīklenē izveidojas caurumiņi un sāk tecēt šķidrums (to sauc par slimības mitro formu), rodas strauja, nesāpīga, progresējoša centrālās redzes pasliktināšanās, izteikta attēla kropļošanās, pelēcīgi melna plankuma parādīšanās acs priekšā. Tieši tā to raksturo pacienti, kuri sākumā neaptver, kas varētu būt noticis ar viņu acīm. Slimības progresēšana var būt ļoti strauja, un tas pierādīts arī pētījumos – 46,3 procenti pacientu, kuriem netika veikta ārstēšana, pēc 24 mēnešiem vairs nespēja lasīt. Ja cilvēkam ir pēkšņas problēmas ar acīm, plankumi acu priekšā, attēla kropļošanās, noteikti jāveic acu pārbaude. Turklāt cilvēkiem 40–64 gadu vecumā ir ieteicama regulāra, pilnīga medicīniska acu izmeklēšana ik pēc diviem četriem gadiem, un cilvēkiem, kas ir vecāki par 64 gadiem, tā ir nepieciešama ik pēc viena diviem gadiem. Pacientiem Latvijā ir iespējams saņemt vismūsdienīgāko slimības mitrās formas ārstēšanu, veicot injekcijas acs ābolā. Taču par nožēlu valsts šādu ārstēšanu neapmaksā, turklāt apturētas ir praktiski jebkāda veida plānveida operācijas.
G. Laganovska norāda, ka ir pieejami oriģinālie medikamenti, taču tie ir dārgi, kā arī lētāki – pacients var izvēlēties, taču jāatceras, ka šādas injekcijas būs nepieciešamas vairākas. Paciente Alla veikusi astoņas injekcijas un par to maksā pati, pārbaudēs konstatēts, ka viņas redze uzlabojas, taču problēmas parādījušās otrā acī.
"Ļoti daudz mums ir pacientu, kuri atnāk uz dažām injekcijām, bet tālāk – naudas nav, lai arī cilvēki labi saprot, ka redze nenovēršami zūd," atzīst ārste. Latvijas Acu ārstu asociācija vērsusies valsts iestādēs ar lūgumu iekļaut vecuma makulas deģenerācijas ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensējamo zāļu sarakstā, taču pagaidām atbilde bijusi, ka nav naudas. "Tas nebūs viegls risinājums, jo, kā zinām, uz šo sistēmu cer daudzi pacienti ar dažādām slimībām. Domāju, sabiedrībai arī savs vārds jāsaka, vai valstī tomēr ir sistēma, kad daļēji apmaksā zāles veciem cilvēkiem, vai visi maksā paši," secina acu ārste.