Latvijas iedzīvotāji par maz kustas un par daudz ēd

Vislabprātāk kardiologi par sirds veselību runātu katru dienu, visu gadu, lai Latvijas iedzīvotāji ieklausītos un saprastu, cik svarīgi ne tikai katram pašam, bet arī valstij ir cilvēki ar veselu sirdi.

Diemžēl cilvēkiem, pēc ārstu novērojumiem, attieksme pret savu veselību ir pavirša, un to apliecina arī rādītāji par Latvijas iedzīvotāju saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pasaules sirds dienas laikā šogad īpaša uzmanība veltīta pamatprincipiem, kas jāievēro, lai sirds būtu vesela, taču, kā uzsver kardiologi, sirds veselība ir tik nopietna lieta, ka tai vajadzētu veltīt ne tikai dienu, bet mēnesi un pat desmitgadi. "Atbildība par savu sirdi – tā ir arī atbildība par savu valsti," uzskata Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis. Savukārt kardioloģe Iveta Mintāle norāda, ka ir daudz pacientu, kuri aizmirst parūpēties par savu sirdi. Visvairāk par to būtu jādomā jau bērnībā, atgādinot, cik svarīgi ir kustēties, pareizi ēst. Kardiologi radījuši īpašu sirds lietošanas instrukciju, kurā ietverti desmit sirds veselības likumi, kuros būtiska uzmanība pievērsta ēšanas paradumiem, piemēram, vairāk ēst svaigus augļus un dārzeņus, mazāk kūkas, atteikties no treknas gaļas, izdzert divus litrus šķidruma dienā. Tam visam klāt – vairāk kustību.

Diemžēl izpēte par Latvijas cilvēku sirds veselību liecina, ka arī šos pamatprincipus cilvēki neievēro. Kardiologs Vilnis Dzērve Neatkarīgajai stāsta, ka pusei Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, turklāt cilvēki to nemēra regulāri. Savukārt, ja arī ir aizgājuši pie ārsta, tad izrakstītās zāles nedzer vai dzer tikai pirmās divas nedēļas, līdz reibonis pāriet.

Kad atkal kļūst sliktāk, atsāk lietot medikamentus. "Tā ir nepareiza rīcība, cilvēki sabeidz veselību. Paaugstināts asinsspiediens vairākumā gadījumu ir hroniska saslimšana, kurai diemžēl nevaram pateikt vienu vienīgu cēloni. Līdz ar to galvenais, ko varam darīt, izlīdzināt asinsspiedienu, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot," stāsta kardiologs. Apmēram 5–10% gadījumu ir iespējams noteikt, kāpēc ir paaugstināts asinsspiediens.

Tāpat satraucoši dati ir par aptaukošanos – apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināta ķermeņa masa. "Cilvēkiem ir grūti mainīt paradumus – padomju laikos ārsti izsauca pie sevis, tagad tā nenotiek, cilvēkam pašam ir jāatbild par savu veselību. Mēs, kardiologi, vēlētos par sirds veselību runāt pēc iespējas vairāk un atgādināt cilvēkiem šīs pamata lietas," saka V. Dzērve. Viņš atzīst, ka pārāk maz uzmanības tiek veltīts profilaksei, taču tā ir visa pamatā. "Teiksim, jaunieši – viņi šodien neapzinās, kādi ir riska faktori, jo jūtas jauni, spēcīgi, un arī, ja ir kādi riski, piemēram, mazkustīgums, tas pagaidām neliek sevi manīt jaunības dēļ, bet vēlāk būs par vēlu."

Kardioloģijas zinātniskā institūta un Latvijas Inovatīvā medicīnas fonda veiktā šķērsgriezuma pētījuma dati par iedzīvotāju sirds veselības stāvokli liecina, ka Latvijas vīrietim vidēji ir 2,5–3,5 sirds veselības riska faktori, sievietēm 1,5–3 riska faktori. Paaugstināts kopējā holesterīna līmenis ir 75,2% Latvijas iedzīvotāju. Paaugstināts asinsspiediens konstatēts 45,4%, bet paaugstināts glikozes līmenis asinīs bija 33,6% cilvēkiem. Normāls ķermeņa masas indekss bija tikai 28% iedzīvotāju, bet aptaukošanos novēroja 30,6%.

***

Desmit sirds veselĪbas likumi

• Mēriet asinsspiedienu (normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg)

• Mēriet pulsu (paātrināta sirdsdarbības frekvence – virs 60 sitieniem minūtē miera stāvoklī – var izraisīt hipertensiju, sirds–asinsvadu slimības)

• Smēķēt – aizliegts

• Klausiet savu kardiologu

• Ziniet savu holesterīna skaitli (paaugstināts holesterīna līmenis asinīs – virs 5 mmol/l)

• Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā

• Ēdiet mazāk

• Ēdiet un dzeriet gudrāk

• Smaidiet biežāk un atpūtieties vairāk

• Atpazīstiet sāpes