Rudens tuvojas ar saaukstēšanās slimībām
Šā gada karsto vasaru strauji ir nomainījis rudenim raksturīgs vēss laiks, kas sev līdzi ir atnesis arī dažādas slimības,informē Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC).
Pēdējās nedēļās cilvēki mums apkārt vairāk šķauda, klepo un slimo ar iesnām. Šādas slimības, ko parasti izraisa vīrusi, dēvē par augšējo elpceļu vīrusinfekcijām jeb saaukstēšanās slimībām. Slimošanas biežumu palielina arī bērnudārza un skolas gaitu atsākšana.
Līdz 6.septembrim Latvijā saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām ir palielinājusies un sasniegusi rādītāju 342,2 uz 100 000 iedzīvotāju, t.i., par 43% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā reģistrētie saslimšanas gadījumi. Akūtas augšējo elpceļu infekcijas ir reģistrētas gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās, izņemot Valmieru un Liepāju. Visvairāk saslimušo ir reģistrēti Jelgavā un Rēzeknē. Visbiežāk slimo bērni vecuma grupā no 0-4 gadiem, tas sešas reizes pārsniedz vidējos rādītājus. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, saslimstība ar saaukstēšanās slimībām ir divas reizes zemāka. Biežākie elpceļu iekaisuma izraisītāji ir adenovīrusi un paragripas vīrusi. Uz šodienu saslimšanas gadījumi ar gripa Latvijā vēl nav reģistrēti.
Arī Eiropas reģiona valstīs gripas aktivitāte ir zema, pagaidām tikai Nīderlandē ir laboratoriski apstiprināts gripas gadījums.
Latvijas Infektoloģijas centra direktore profesore Baiba Rozentāle atgādina, ka gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusinfekcija un tās attīstības gaita ir ļoti līdzīga saaukstēšanās slimību attīstībai.
Vakcinācija pret gripu Latvijas Infektoloģijas centrā būs pieejama sākot ar oktobra mēnesi. Par vakcinēšanos infektologi īpaši aicina domāt riska grupu pacientus, t.i., tos, kas sirgst ar hroniskām plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, imūnsistēmas nomākumu, bērnus līdz divu gadu vecumam un cilvēkus vecākus par 60 gadiem.
Akūtu augšējo elpceļu infekciju izplatīšanās ceļi un saslimšanas pazīmes
Šīs infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks, piemēram, atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.
Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl 5-7 dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.
Ieteikumi, lai izvairītos no saslimšanas
Pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku - masveida pasākumi telpās, sabiedriskais transports u.c. Vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu. Ģērbties piemēroti laika apstākļiem. Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.