Varam apskatīties visu sēžu protokolus, kur mēs regulāri esam informējuši valdību un tostarp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) par katastrofālo situāciju veselības aprūpes budžetā, tā Neatkarīgajai atzīst veselības aprūpes sistēmas pārstāvji – arodbiedrības, Latvijas Slimnīcu biedrība.
Situācija, ar kādu šogad kārtējo reizi saskārās slimnīcas, tika prognozēta jau pērn rudenī, kad budžeta samazināšanas nolūkos arī veselības budžetam bija jāšķiras no prāvas summas.
Ministru kabinets otrdien raiti izlēma par papildu 26 miljonu latu piešķiršanu veselības budžetam, no tiem lauvas tiesa – 20,6 miljoni – paredzēti slimnīcām, kuras šogad ārstējušas vairāk pacientu, nekā tas bija plānots drastiski samazinātā budžeta ietvaros.
Norāda uz kļūdu
Premjerministrs pēc valdības sēdes norādīja, ka iepriekšējā Veselības ministrijas vadība prognozējusi nepamatotu zemu pacientu skaitu, bija veikusi neproporcionāli lielus samazinājumus uz slimnīcu rēķina, tādēļ tagad situāciju nācies risināt. VM dots uzdevums novērst šādu kļūdu atkārtošanos, jo līdzīga situācija jau bija 2009. gadā.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš to nesauc par kļūdu. Pacientu skaita samazināšanās nebija gaidāma, un, lai gan tiek veiktas reformas ambulatorajā jomā, tomēr tās nevar dot rezultātus tik ātri. Tātad pēc būtības finansējums veselības iestādēm plānots nevis atkarībā no iespējamo pacientu skaita, bet gan no tā, cik ir naudas – tas nenovēršami novedis pie slimnīcu pārstrādēm. Šāda situācija veselības aprūpes budžetā ir jau vismaz otro gadu.
Izraisa sašutumu
Šie premjera izteikumi izraisījuši neizpratni – par nepamatotiem tos sauc ne tikai bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP), tagad Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis, gan Slimnīcu biedrība, gan veselības darbinieku arodbiedrība.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka nepietiekamajā veselības aprūpes finansējumā nav vainojama ministrija. Arodbiedrība var apliecināt, ka premjers trijās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs gan pagājušajā gadā, gan šogad tika nepastarpināti informēts par katastrofāli nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu. Visos gadījumos padome ieteica valdībai, atbilstoši starptautisku organizāciju rekomendācijām, palielināt finansējumu veselības aprūpei.
Bijušais veselības ministrs I. Eglītis, kurš vēsturē iegājis ar savu teicienu par "sarkanajām līnijām", tagad ir pārsteigts par premjera paziņojumiem: "Būdams ministrs, uzsvēru un pamatoju, ka medicīnas budžetu bezgalīgi cirpt nevar, jo tad nebūs iespēju nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību Latvijas slimnīcās, bet bezierunu kārtībā medicīnai tika atņemti 70 miljoni." I. Eglītis jautā: kā tad varēja sadalīt finanses, ja nepietiek pat prioritātēm?
Bažījas atkal
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs saka: "Aprēķini nav vainīgi, mēs jau pērn oktobrī prognozējām, kāda situācija būs slimnīcās, bet vienalga veselības aprūpei tika noņemti 50 miljoni latu, pēc tam atkal daļa atdota. Šogad februārī visur gājām un teicām: naudas slimnīcām nepietiek. Neviens neņēma vērā. Premjers to ļoti labi zina, un tam nav nekāda sakara ar plānošanu. Ja tik krasi nogriež finansējumu, tur plānošana var nepalīdzēt." Slimnīcas tagad saņems atpakaļ nogriezto finansējumu, bet bažas ir par nākamo gadu – tika teikts, ka budžets būs tāds pats kā šogad. "Bet šogad pietrūka 45–50 miljonu latu, tieši to, kurus nogrieza. Vai vēsture atkārtosies trešo reizi?" jautā J. Kalējs.
***
VIEDOKĻI
Valdis KERIS, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:
– Arodbiedrība var apliecināt, ka premjerministrs trijās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs gan pagājušajā gadā, gan šogad tika nepastarpināti informēts par katastrofāli nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu. Visos gadījumos padome lēma ieteikt valdībai atbilstoši starptautisku organizāciju rekomendācijām palielināt finansējumu veselības aprūpei un pievērst uzmanību cilvēkresursu attīstībai nozarē. Premjerministrs šos sociālo partneru ieteikumus ignorēja.
Pēteris APINIS, Latvijas Ārstu biedrības vadītājs:
– Viens no iemesliem mūžīgajam finanšu trūkumam ir tas, ka pirms diviem gadiem veselības aprūpei tika atņemti 22% finansējuma, tas ir daudz, un tas arī radīja problēmas. Pašlaik ar papildu finansējumu mēs faktiski aizlāpām šuves, nevis attīstām nozari. Pašlaik jāuztraucas par PVN iespējamu paaugstināšanu medikamentiem un medicīnas aprīkojumam no 10 uz 21%. Jau tagad redzu, ka, paaugstinot šo nodokli, zaudējumi veselības aprūpes budžetā būs 3–4% un valsts būs spiesta mums tos atdot atpakaļ citādā veidā. (No intervijas Latvijas Radio)
Ivars EGLĪTIS, Kuldīgas slimnīcas valdes loceklis, bijušais veselības ministrs (PLL):
– Būdams veselības ministrs, gan Ministru kabineta sēdēs, gan Dombrovskim personīgi ilustrēju situāciju Latvijas medicīnā, balstoties uz objektīviem skaitļiem un faktiem, proti, ka mums ir Eiropā visvājāk finansētā veselības aprūpes sistēma. Uzsvēru un pamatoju, ka medicīnas budžetu bezgalīgi cirpt nevar, jo tad nebūs iespēju nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību Latvijas slimnīcās. Teicu, ka vispirms jāattīsta ambulatorā aprūpe un tikai tad var ķerties klāt tik krasai slimnīcu pārprofilēšanai. Brīdināju, ka prakse to skarbi nodemonstrēs un valdība būs spiesta ar kaunu atdot veselības aprūpei naudu atpakaļ.