Valdība pāris minūšu laikā piešķir naudu veselības aprūpei

© nra.lv

Valdība pāris minūšu laikā bez īpašām diskusijām vakar pieņēma lēmumu palielināt valsts budžeta izdevumu sadaļu un piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem – kopumā vairāk nekā 26 miljonus latu.

Lai gan acīm redzami šoreiz lēmums, kas saistīts ar papildu naudu veselībai, tiek pieņemts daudz straujāk nekā visi iepriekšējie lēmumi, kad no sēdes uz sēdi lemšana tika atlikta, valdības vadītājs, ministri un ierēdņi noliedz, ka tas būtu saistīts ar priekšvēlēšanu laiku.

Neprecīzas prognozes

Veselības ministrija (VM) ziņojumā valdībai apkopojusi datus: šāgada pirmajos sešos mēnešos slimnīcās ievietoti 163 568 pacienti jeb izpilde ir 83,8% no visam gadam noteiktā hospitalizējamo pacientu skaita (195 058 pacienti). Tas nozīmē, ka pirmajā pusgadā slimnīcas uzņēmušas ievērojami vairāk pacientu, nekā to paredzēja VM un atbilstoši kam plānoja naudu.

Par kļūdainām VM prognozes neuzskata ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš: "Tās bija pārāk optimistiskas, nevis kļūdainas." Viņš norādīja, ka nauda slimnīcām tiek piešķirta atbilstoši ārstēto pacientu skaitam un vidējām izmaksām uz vienu pacientu, un piebilda, ka naudas piešķiršanas sistēma, iespējams, būtu jāizvērtē, jo šis nav pirmais gadījums, kad valdībai jālemj par papildu naudu veselības aprūpei.

45 miljoni

Jau jūnijā valdība nolēma daļu naudu iegūt, pārdalot Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros pieejamo finansējumu. Pēc VM aprēķiniem, situācijas risinājumam slimnīcās papildus nepieciešams 35,7 miljoni latu stacionārajai aprūpei (15 miljoni latu iedalīti jau iepriekš) un 10,1 miljons ambulatorajai aprūpei (4,5 miljoni latu iedalīti no sociālās stratēģijas naudas).

Veselības ministrs Didzis Gavars skaidroja: šī nauda nonāks slimnīcu rīcībā atbilstoši piešķirtajiem budžetiem un līgumiem, kas noslēgti ar slimnīcām. Pašlaik valsts parāds slimnīcām svārstās no pāris tūkstošiem līdz miljoniem latu.

Nesaista ar vēlēšanām

"Tas nav pāris minūšu jautājums – kopš 13. maija dienu un nakti no rīta līdz vakaram esam likuši ciparu pie cipara, rēķinājuši," Neatkarīgajai atzina veselības ministrs Didzis Gavars, noliedzot straujā un veselības jomai pozitīvā lēmuma pieņemšanas valdībā saistību ar priekšvēlēšanu laiku. "Tas ir kopīgas izpratnes lēmums, aiz tā stāv ļoti liels darbs," sacīja ministrs.

"Negribu saistīt to ar vēlēšanām," teica arī VM valsts sekretārs R. Muciņš. Pirmdien valdību veidojošo partiju koalīcija bez ierunām pieņēma šo jautājumu un deva zaļo signālu valdībai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) konkrēti neatbildēja, vai viņš piekrīt, ka pirms vēlēšanām daudzi jautājumi risinās ātrāk nekā citkārt un vai budžetā pēkšņi ir tik laba situācija, taču atzina, ka VM dots uzdevums novērst šādu kļūdu atkārtošanos. Lielākā nauda, kas piešķirta, palielinot budžeta deficītu, ir Satversmes tiesas lēmuma izpilde pensiju jomā. Veselības nauda ir otra lielākā pozīcija.

Galīgais lēmums

Galīgais lēmums par miljonu ieskaitīšanu slimnīcu maciņos jāpieņem Saeimai, jo saskaņā ar noteikumiem finanšu ministram jāinformē Saeima par apropriācijas palielināšanu programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs, tad Finanšu ministrija no valsts pamatbudžeta piešķirs VM 26 218 346 latus, lai nodrošinātu ārstniecisko palīdzību iedzīvotājiem 2010. gadā valsts garantētajā apjomā.

***

Ārstē vairāk, nekā var atļauties

- 2010. gada pirmajos sešos mēnešos ir hospitalizēti 163 568 pacienti jeb 83,8% no visam gadam noteiktā hospitalizējamo pacientu skaita (195 058 pacienti)

- Prognozes liecina, ka 2010. gadā tiks hospitalizēti apmēram 330 000 pacientu jeb 169% no visam gadam noteiktā pacientu skaita

Veselības aprūpes nozarei 2010. gadā PAPILDUS nepieciešami (latos):

ambulatorajai veselības aprūpei 5 603 650

stacionārajai aprūpei 20 614 696

KOPĀ 26 218 346

Avots: Veselības ministrija

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.