Latvijas valsts neparedz nekādu finansējumu HIV/AIDS profilaksei, bet starptautisko organizāciju pētījumi liecina, ka vairums cilvēku nezina, kas ir HIV, un nezina pat tie, kuri jau ir inficējušies.
Vai tie nav fakti, kas liktu Latvijas valdībai pārdomāt savu lēmumu un paredzēt līdzekļus profilakses programmām, jautā biedrības DIA+LOGS vadītāja Ruta Kaupe. Viņa būs viena no Latvijas pārstāvēm starptautiskajā AIDS konferencē Vīnē, Austrijā, kas pulcēs 25 000 dalībnieku no visas pasaules, arī valstu politiskos līderus.
Sāpju bērni
Sarunā ar Neatkarīgo Ruta Kaupe atklāj, ka reāli Latvijā HIV/AIDS profilakse atstāta ārpus budžeta ailītēm. Tas nozīmē, ka valsts profilaksei naudu neparedz. Viņas vadītais atbalsta centrs cilvēkiem ar HIV ir vienīgais Rīgā, kas strādā ar HIV profilaksi narkotiku lietotājiem. Latvijas dati rāda: lai gan pēdējos gados samazinās jauno HIV inficēšanas gadījumu skaits tieši narkotiku lietotāju vidū, joprojām tieši šie cilvēki ir lielākā HIV inficēto grupa.
"Būtiski, ievērojot to, ka mūsu sāpju bērni HIV izplatības mazināšanā ir narkotiku lietotāji, ir pārplānot līdzekļus, lai atrastu naudu HIV profilaksei," norāda R. Kaupe. Aplēses saka, ka Latvijā ir 20 000 injicējamo narkotiku lietotāju, no kuriem vismaz puse mitinās Rīgā. Pētījumi pierāda, ka vismaz katrs piektais lietotājs ir inficējies ar HIV, un pasaules organizācijas apgalvo, ka par savu inficēšanos zina tikai puse. "Tam pretī mēs noliekam vienas nevalstiskas organizācijas centru Rīgā, kas strādā šajā vidē. Vai tie nav fakti, kas liktu Latvijai pārvērtēt lēmumu neparedzēt naudu profilaksei? Vai profilakse ir tikai pašvaldību, kas praktiski finansē HIV profilakses programmas narkotiku lietotājiem, rūpes?" spriež speciāliste.
Neizmet šļirces
Kā notiek šis darbs ar narkotiku lietotājiem? R. Kaupe stāsta, ka centrā darbojas šļirču maiņa narkotiku lietotājiem – maldīgs ir uzskats, ka tas veicina narkotiku lietošanu, bet fakts ir tāds, ka tie narkotiku lietotāji, kuri nāk uz centru, patiešām cenšas lietot tikai savas šļirces un nelietot citas, piemēram, no zemes paceltas, kā arī viņi ir iemācīti neizmest šļirces, kur pagadās, un atnest tās uz centru – tas ir viens no noteikumiem. Otrkārt, centrā bez maksas jebkurš var veikt HIV eksprestestu.
Pēdējos divos gados novērojams gandrīz trīskārtējs veikto HIV testu pieaugums, pieaug arī izdalīto un savākto šļirču daudzums. Rīgas priekšpilsētās strādā mobilā vienība. 2009. gadā savākts 130 000 šļirču un izdalīti 50 000 prezervatīvu. R. Kaupe norāda: Rīgā kaitējuma samazināšanas darbs (tās sauc programmas, lai samazinātu HIV un hepatīta C izplatību) ir īpaši aktuāls, jo no 4702 reģistrētajiem HIV inficētajiem cilvēkiem Latvijā 3514 ir atklāti Rīgā. 2714 gadījumos HIV infekcija iegūta kopīgas narkotiku lietošanas ceļā. Statistika liecina, ka no apmēram 20 000 injicējamo narkotiku lietotājiem Latvijā vairāk nekā puse, tātad apmēram 10 000, ir rīdzinieki.
Konkrētas prasības
Dalība pasaules līmeņa konferencē ir būtiska Latvijai, jo tā iespējams pacelt Latvijai aktuālās problēmas HIV jomā, un tās ir profilakses programmu darbība, kas ir apdraudēta Latvijā; ārstēšanās pieejamība cilvēkiem ar HIV – tas ir dzīvības un nāves jautājums konkrētiem cilvēkiem. "Pēc atzinumiem varam secināt, ka Latvijā ārstējam apmēram pusi no tiem AIDS pacientiem, kuriem tas būtu nepieciešams," norāda R. Kaupe.
Treškārt, Latvijā HIV ierobežošanas programmas nevar veidot atrauti no narkotiku ierobežošanas – viena lieta ir veikt šļirču maiņu, bet praktiski nenotiek narkotiku lietotāju ārstēšana un rehabilitācija – valsts paredz apmaksātas 3 rehabilitācijas vietas gadā. Latvijas valdības pārstāvjiem, kas apmeklēs Vīni, tā ir iespēja veikt lobēšanas darbu, iepazīties ar cilvēkiem, kas varētu palīdzēt Latvijai turpmāk saņemt lielāku ES un pasaules organizāciju finansiālo atbalstu veselības aprūpes uzlabošanai un paplašināšanai, arī nabadzības mazināšanai, kas mūsu cilvēkiem ir tik būtiski ekonomiskās krīzes apstākļos.
Pēc R. Kaupes domām, šī konference ir nozīmīgāka nekā iepriekšējā, jo uzsvars vairāk tiek likts Eiropu, Austrumeiropu un Centrālāziju, kas ir mūsu reģions, bet diemžēl – arī vieta pasaulē, kur vēl joprojām īpaši strauji izplatās HIV/AIDS. "Mūsu valsts specifika ir augstā HIV izplatība narkotiku lietotāju vidē, un šīs konferences programmā tā ir viena no prioritātēm," saka R. Kaupe. Valstis aicinātas pievienoties Vīnes deklarācijai – dokumentam, kas prasa pārskatīt esošos narkotiku politikas dokumentus, novērtēt narkotiku lietošanas kaitējumu, paplašināt ārstēšanās iespējas un palielināt finansējumu kaitējuma mazināšanas pasākumiem.
***
HIV Latvijā*
• Cilvēki ar HIV – 4753
• Cilvēki ar AIDS – 887
• Nāves gadījumi HIV stadijā – 226
• Nāves gadījumi AIDS stadijā 291
• Vislielākais skaits HIV inficēto ir injicējamo narkotiku lietotāji – 2732
• Otrajā vietā – HIV iegūts heteroseksuālos kontaktos – 1043
• Trešajā vietā – cilvēki ar HIV, kur nav noskaidrots HIV pārnešanas veids – 728
• Latvijā ir 36 bērni ar HIV
• 2010. gadā atklāti 139 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi
• 2009. gadā kopumā – 275
*dati 2010. gada 1. jūlijā
Avots: Latvijas Infektoloģijas centrs