Jūrmalas "ātrie" nepadodas

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Neraugoties uz Jūrmalas ātrās palīdzības darbinieku un jūrmalnieku aktīvo rīcību, arī piketu, lai nepieļautu Jūrmalas ātrās medicīniskās palīdzības dienesta iekļaušanu valsts vienotajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā, valdība negrasās tuvākajā laikā izskatīt šo jautājumu.

Veselības ministrs Didzis Gavars šādu jautājumu izskatīšanai valdībā nevirzīs, jo atbalsta nostāju, ka Latvijā jābūt vienotam neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Neatkarīgā noskaidroja Veselības ministrijā (VM).

Ieņem Saeimu

Jūrmalas ātrās palīdzības lieta sacēlusi pamatīgu traci – otrdien notika ne tikai pikets pie valdības nama, bet turpat 20 Jūrmalas domes, ātrās palīdzības pārstāvju un iedzīvotāju ieņēma arī Saeimas namu. Tā kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča vispirms deva vārdu NMP dienesta vadītājam Armandam Ploriņam, kurš uzstājās ar prezentāciju, tas izraisīja jūrmalnieku un īpaši jaunā Jūrmalas mēra Romualda Ražuka neapmierinātību. "Tad jau arī mēs būtu sataisījuši prezentācijas un rādītu!" pukojās R. Ražuks.

Interpretējami dati

A. Ploriņa izmantotie dati ir dažādi interpretējami – kā pārmetums izskanēja fakts, ka apmēram pusi pacientu Jūrmalas ātrie ved uz Jūrmalas slimnīcu, kas pieder tam pašam saimniekam, kam ātrā palīdzība. Uz ko Jūrmalas ātrās palīdzības valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs atrauca: vai tad jāved uz tālāko slimnīcu? Citus pacientus tomēr vedot uz daudzprofilu slimnīcām, kā tas arī pienākas. NMP dienesta vadītājs no izmaksu viedokļa salīdzināja Jūrmalas un Rēzeknes ātrās palīdzības: viena Jūrmalas ātro brigāde mēnesī izmaksājot 13 072 latus, bet viena Rēzeknes – 9868 latus, bet vidējais izsaukumu skaits dienā abām ir vienāds – 22.

Jūrmalā būšot vairāk brigāžu, taču te uzreiz no jūrmalniekiem izskanēja cita informācija par pavisam svaigiem gadījumiem, kad Rīga lūgusi palīdzību Jūrmalai aizbraukt uz vairākiem izsaukumiem, tostarp Jaunpili. "Kā jūs varat palīdzēt, ja mums jāpalīdz jums?" ar neticību solījumiem par labāku dzīvi vienotajā dienestā sacīja U. Ciekurs. Turklāt viņš vērsa deputātu uzmanību uz faktu, ka NMP dienestam nevarētu būt pieejami precīzi dati par Jūrmalas ātro izsaukumiem un, iespējams, tie iegūti nelikumīgā ceļā.

Plikais deķis

Ārste no Jūrmalas ātrajiem Kristīne Birzniece-Bērziņa atzina: esmu pret pievienošanos, jo vispirms es pašreizējā NMP dienesta darbā saredzu nesaimniecisku rīcību, kas neatbilst pašreizējiem apstākļiem valstī, piemēram, milzīgos nobraukumus ātrās palīdzības mašīnām, piemēram, ka ātrajai palīdzībai uz vienu izsaukumu turp atpakaļ jāmēro pat 200 km tāls ceļš. "Otrkārt, man rūp cilvēki – gan darbinieki, gan pacienti –, un nevēlētos, lai kāds ciestu šajās reformās," atzina ārste.

Jūrmalas mērs R. Ražuks saka: Jūrmalas pašvaldība un es kā vadītājs vēlamies saglabāt ātro palīdzību, kas ir unikāls veidojums Latvijā, ātri un labi strādā. "Nav ticības reformām, bija taču paredzēts, ka būs 240 brigāžu, bet nav, un tagad to pliko deķi jūs gribat pārvilkt pāri arī Jūrmalai," sacīja R. Ražuks, vēlreiz apliecinot, ka dome nepiekrīt Jūrmalas ātro nodošanai valstij.

Viedokli nemaina

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski steidzami izskatīt iespējas ar šo pašvaldības uzņēmumu slēgt ārpakalpojuma līgumu, proti, Jūrmalas ātrie paliktu pašvaldības uzņēmums, bet saņemtu finansējumu no valsts. Kā zināms, valdība pērn decembrī pieņēma grozījumus noteikumos, ka no 1. jūlija valsts finansējumu saņem tikai tās ātrās palīdzības, kuras ir iekļāvušās valsts dienestā. Vakar lēmumu par iekļaušanos pieņēma Ventspils pilsētas dome. Līdz šim ātrās palīdzības brigāžu darbu Ventspils reģionā nodrošināja Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.

VM viedoklis savukārt nav mainījies, vienotam dienestam jābūt un no 1. jūlija, ja Jūrmala nepievienojas, ātro palīdzību Jūrmalā nodrošinās Rīgas reģiona ātrie, izvietojot brigādes trīs punktos. "Tas ir saimniecisks strīds, kurā ierauti cilvēki. Vai Jelgavas vai Valmieras iedzīvotāji jūt, ka viņiem ātro palīdzību nodrošina formāli vienotais dienests, bet patiesībā tās pašas mediķu brigādes?" jautā VM pārstāve Egita Pole.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)