Apgalvojumi, ka cenas aptiekās augs, ja Farmācijas likumā tiks veikti grozījumi, ir nepamatoti, uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta padomes locekle Raita Karnīte.
"No ekonomikas teorijas skatupunkta raugoties, cenas pie mazajiem tirgotājiem vienmēr ir augstākas. Tas ir likums - mazāk iepērc, mazāk vari kaulēties ar zāļu ražotāju par iepirkuma cenu," klāsta Karnīte sabiedrisko attiecību aģentūras "A.W.Olsen & Partners" veiktā pētījumā par aptieku tirgus liberalizāciju.
Kā norāda Karnīte, ja pasūtījums netiek izdarīts vairumā, kā tas ir aptieku ķēžu gadījumā, mazumtirgotājam pašam ir jānodrošina pasūtījuma piegāde, vai arī jāizmanto starpnieku pakalpojumi, kas produkta galējo cenu vēl vairāk sadārdzina.
"Publiskajā telpā nākot klajā ar paziņojumiem par cenu kāpumu gadījumā, ja Saeima atbalstīs tirgus liberalizāciju, nozīmē apzināti maldināt Latvijas sabiedrību. Tā ir tīra lobēšana, aiz kuras stāv kāda ieinteresētā puse. Nemāku teikt, kura tieši, taču viens ir skaidrs - nevajag mānīt tautu, draudot ar zāļu cenu kāpumu," uzskata Karnīte.
Kā ziņots, Farmācijas likums tika pieņemts 2001.gadā. Tajā tika paredzēti desmit pārejas gadi, lai neatbilstošos aptiekas uzņēmumus pārkārtotu atbilstoši likuma 36.panta 1.daļas prasībām, kas paredz, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai ar veselības ministra atļauju - pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai.
14.maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausījusi daudzu farmakologu nevalstisko organizāciju un Veselības ministrijas pārstāvju bieži vien pretrunīgos viedokļus, tomēr nolēma iesniegt parlamentā grozījumus Farmācijas likumā, atceļot normu, kas noteica, ka no 2011.gada 1.janvāra aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem un pašvaldībām.
Diskusijas dalībnieki sašķēlās divās savstarpēji karojošās grupās. Aptieku ķēžu pārstāvji pieprasīja liberalizēt likumu, jo "īpašums ir svēts". Savukārt individuālie farmaceiti lūdza negrozīt Farmācijas likumu, jo "labāk ir ļaut nopelnīt iztikas līdzekļus 800 farmaceitiem, kas strādā savās aptiekās, nevis atdot peļņu no zāļu pārdošanas trīs četriem miljonāriem".
Savukārt 2.jūnijā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kas otrajam lasījumam Saeimā gatavo grozījumus Farmācijas likumā, tika ierosināts pagarināt Farmācijas likuma normu par aptieku īpašumtiesībām spēkā stāšanās termiņu par diviem gadiem.
8.jūnijā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pēc klātesošo viedokļu uzklausīšanas VM tika uzdots veidot darba grupu grozījumu priekšlikumu apkopošanai, kurā iekļaut gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan aptieku un farmaceitu profesionālo apvienību biedrus. Tā kā sēdē nepiedalījās Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča to uzdeva veikt VM valsts sekretāram Rinaldam Muciņam.
VM jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka Farmācijas likums ir jāgroza, lai aptieku īpašnieki varētu būt ne tikai farmaceiti.
Jau vēstīts, ka jūnija sākumā Medikamentu informācijas centrs informēja, ka kopumā 616 farmācijas speciālisti parakstījuši Farmaceitu iniciatīvas grupas aicinājumu Farmācijas likumu un tā pārejas noteikumus atstāt esošajā redakcijā. Par minētās normas saglabāšanu līdz šim brīdim parakstījušies 616 farmācijas speciālisti un to vidū arī topošie farmaceiti - 71 farmācijas students. 588 speciālistu paraksti 31.maijā līdz ar farmaceitu vēstuli par aptieku īpašumtiesību deleģēšanu farmaceitiem jau iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Latvijā no 807 vispārēja tipa aptiekām farmaceits kā viens no aptiekas īpašniekiem ir 124 aptiekās, farmaceiti ir īpašnieki 87 aptiekām, farmaceiti, farmaceita asistenti, kā arī citas izglītības personas, tostarp aptiekas kolektīvi, ir īpašnieki 216 aptiekās, liecina VM rīcībā esošā informācija.