Kopējais veselības aprūpes budžets šogad ir sarucis par 71 miljonu latu. Pērn veselības budžets bija 503,73, bet šogad budžets veido 432,78 miljonus latu, teikts Veselības ministrijas (VM) ziņojumā par situāciju veselības nozarē.
Šonedēļ valdības sēdē šo ziņojumu plānots izskatīt, un, kā apgalvo veselības ministrs Didzis Gavars, pašlaik koleģiāli veselības un finanšu speciālisti ministrijās strādā pie konkrētiem priekšlikumiem, kur rast papildu finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai gan slimnīcās, gan ambulatorajās iestādēs. Šobrīd veselības aprūpei trūkst 45 miljonu, taču 20 miljonus latu VM izdevies atrast, pārdalot naudu sistēmas iekšienē.
Cilvēki slimi, naudas nav
Savā ziņojumā VM sasaista iedzīvotāju veselības un mirstības rādītājus ar veselības aprūpei atvēlēto finansējumu. Tā kā Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no zemākajiem, mirstības rādītāji – vieni no augstākajiem ES, bet veselības nozarei piešķirtais finansējums viens no zemākajiem, VM secina: viens no faktoriem, kas ietekmē veselības rādītājus, ir piešķirtā finansējuma apjoms (faktu, vai un kā situāciju varētu ietekmēt piešķirto naudas līdzekļu racionāla izmantošana, VM ziņojumā gan nekomentē).
Slimnīcu un gultu mazāk
Tajā pašā laikā ziņojumā uzsvērts, ka pērn ir veiktas būtiskas, uz līdzekļu efektīvu izlietojumu vērstas reformas: strauji samazināts slimnīcu skaits (pašlaik to ir 39) jeb 1,73 slimnīcas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vismaz uz pusi mazāk nekā pirms pāris gadiem. Vidējais slimnīcu skaits ES uz 100 000 iedzīvotāju ir 2,97. Otrkārt, strauji samazināts gultu skaits, sasniedzot vienu no zemākajiem gultu skaita rādītājiem ES, bet treškārt – samazināts vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcās – no 9,5 dienām 2008. gadā līdz 8,5 dienām pērn.
Samazināts ar 70 miljoniem
VM budžeta izdevumi šogad 432 miljoni latu, kas ir par 70,9 miljoniem mazāk nekā 2009. gadā. 85 procenti no šīs naudas atvēlēts ārstniecībai, un, kā norādīts ziņojumā, tieši ārstniecībai šīs naudas pat ir vairāk – samazinot izdevumus nozares pārvaldībai, finansējuma apmērs ārstniecībai palielināts līdz 91,2 procentiem no kopējā nozares finansējuma.
VM norāda, ka lēmums nesamazināt finansējumu ģimenes ārstiem un ambulatorajai aprūpei ir vispareizākais risinājums, jo, samazinot līdzekļus stacionāriem, pieaug darba apjoms ģimenes ārstiem. Taču, palielinot finansējumu dienas stacionāriem, tika samazināts finansējums pārējai ambulatorajai veselības aprūpei, lai gan ambulatoro aktivitāšu skaits ir pieaudzis. Tāpēc, lai nodrošinātu pacientiem minimāli nepieciešamo pakalpojumu apmaksu ambulatorajās ārstniecības iestādēs, ir papildus nepieciešami 9,5 miljoni latu.
Trūkst visiem
Taču naudas trūkst arī dienas stacionāriem (slimnīcas līmenim līdzvērtīga aprūpe, bet bez 24 stundu ārstu uzraudzības) – neraugoties uz šāgada pirmajā ceturksnī dienas stacionāriem papildus atvēlēto naudu, aktivitātes tajos bijušas par 16% lielākas, nekā prognozēts, izmeklējumu skaits – pat par 29% lielāks.
Būtiskākais samazinājums skar slimnīcas, kurām ir nodrošināti tikai 63% no pērnā gada finansējuma. VM secina: šogad iespējams apmaksāt tikai 195 020 pacientu hospitalizāciju, bet pēc pirmo četru mēnešu datiem ir acīmredzams, ka tiks hospitalizēti 320–340 tūkstoši pacientu. Pašlaik slimnīcas sniedz palīdzību lielākam skaitam pacientu, nekā paredzēts finansējums. Aprēķināts, lai slimnīcas varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību akūtos gadījumos, šogad papildus nepieciešami 35,7 miljoni latu.
Jāsameklē 25 miljoni
Divdesmit miljonus latu VM jau ir atradusi – 3,7 miljoni latu no līdzekļu atlikuma Zāļu valsts aģentūrā, 15,3 miljoni no Sociālās drošības tīkla atbrīvotajiem līdzekļiem, bet viens miljons no Latvijas Infektoloģijas centra, apturot attīstības projektus. Par sociālā spilvena naudu skaidrojums ir šāds: pašlaik spilvens trūcīgajiem finansē vien pacientu iemaksu, bet tie ir tikai 10% no izmaksām, atlikušos 90% pieliek valsts budžets. VM cer visas izmaksas segt no aizdevuma. Pacienti no tā tikai iegūtu, jo lielākam skaitam cilvēku būtu pieejama ārstēšanās. Ar Pasaules banku šāda ideja esot saskaņota.
Lai nodrošinātu neatliekamo veselības aprūpi minimālajā apjomā, kopumā nepieciešami 45 miljoni latu. Pagājušajā nedēļā VM ziņojums valdībā vēl netika skatīts. Veselības ministrs Didzis Gavars norāda, ka tas valdībā ir jau no 30. maija, ar to ir iepazinusies arī Finanšu ministrija. "Pašlaik veselības un finanšu eksperti strādā pie priekšlikumiem," saka ministrs. Viņš neatbild uz jautājumi, kādi varētu būt risinājumi, kur rast papildu naudu, ko nav iespējams sameklēt veselības nozares iekšienē. "Mēs turpinām strādāt," divkārt uzsver ministrs. Taču uz jautājumu, kas notiks, ja FM pateiks nē lūgumiem atvērt valsts naudas maku, ministrs saka: "Tad, ņemot vērā, ka Veselības ministrijai nav naudas drukājamās mašīnas, būs jāsamazina pakalpojumu apjoms pacientam, kas tiek segts no valsts naudas..." Netieši ministrs atzīst, ka nepieciešamie līdzekļi veselības aprūpei nav bijuši precīzi saplānoti. Tas arī parādās ziņojumā – nauda paredzēta slimnīcām gadā 195 tūkstošu pacientu uzņemšanai, bet reāli to varētu būt kā katru gadu – vairāk nekā 300 000.
***
VESELĪBAS APRŪPES BUDŽETS (miljonos latu)
2006. gadā 414,21
2007. gadā 518,09
2008. gadā 576,59
2009. gadā 503,73
2010. gadā 432,78
Hospitalizēto pacientu skaits
2006. 464 769
2007. 480 508
2008. 473 409
2009. 373 313
2010. (atbilstoši 1. ceturkšņa datiem) 339 532
2010. (plānotais) 195 020
Avots: VM