Jaunie ārsti: vēlamies palikt Latvijā
Tieši neziņa ir tā, kas liek jaunajiem ārstiem "pakot čemodānus", apsverot domu mācīties un strādāt ārzemēs, lai gan lielākā daļa nemaz nevēlētos pamest Latviju, ne arī mainīt profesiju. Mūsu sapnis ir būt ārstiem un strādāt tieši Latvijā, Neatkarīgajai atzīst jaunās ārstes Indra Stiureniece un Anna Savinkova.
Pašlaik joprojām nav zināms, kāds būs valsts finansējums un sadale jauno ārstu rezidentu apmācībai. Viņi ir uztraukušies, vai neatkārtosies pērnā gada bēdīgā pieredze – rezidentūras noteikumi bija zināmi tikai oktobrī.
Vēlamies būt īsti ārsti
Sešu gadu studijas – tas ir tikai pirmais solis pilntiesīga ārsta tapšanas procesā. Anna nupat absolvējusi Latvijas Universitāti (LU), bet Indra – Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), iegūstot ārsta grādu. Lai jaunais ārsts iegūtu pilnas tiesības strādāt par ārstu jeb –precīzāk – iegūtu specializāciju, viņam jāmācās rezidentūrā. Studiju ilgums atkarīgs no specializācijas – trīs līdz seši gadi, piemēram, ģimenes ārstam – trīs gadi, ķirurgam – seši.
Pašlaik abām jaunajām ārstēm ir ārsta diploms, bet nav specializācijas un viņas nav sertificētas ārstes, tāpēc pašsaprotami – augstskolu absolventes vēlas turpināt mācības, jo savu nākotni saista tikai ar medicīnu. Anna jau studiju laikā strādājusi Bērnu slimnīcā, un viņas sapnis ir iestāties rezidentūrā tieši pediatrijā. Savukārt Indra trīs gadus strādājusi P. Stradiņa slimnīcas Kardioloģijas centrā un vēlas studēt kardioloģiju. Daudzi no viņas kolēģiem arī vēlētos studēt tieši to, tā ka jārēķinās ar konkurenci. Visvairāk rezidentu parasti uzņem ģimenes medicīnā.
Moka neziņa
"Es noteikti vēlos studēt un strādāt Latvijā, jo te ir kvalitatīva izglītība, ne velti pie mums brauc studēt ārzemnieki," norāda I. Stiureniece. Taču viņu, tāpat kā daudzus šāgada medicīnas augstskolu absolventus, nomāc neziņa: nezinām, cik daudz rezidentu uzņems, kādās specialitātēs, kādas ir prioritātes, kādi būs rezidentūras noteikumi un – viens no svarīgākajiem jautājumiem – kad tas notiks?
A. Savinkova atgādina, ka pagājušajā gadā uzņemšana rezidentūrā tika izsludināta tikai rudenī, tāpēc liela daļa jauno ārstu vasarā centās izņemt dokumentus studijām ārzemēs. Populārākās valstis ir Lielbritānija, Vācija un Zviedrija.
Jaunos ārstus nebiedē mediķu sistemātisks algu samazinājums. "Kad stājos augstskolā, tieši notika anesteziologu streiks, taču tas nenobiedēja. Mans sapnis ir ārsta profesija!" saka Indra. Savukārt Anna piebilst: "Tev var būt tūkstošiem latu liela alga, bet strādāt darbu, kas tev nepatīk, tā ir nelaime, pēc pāris gadiem cilvēks sadeg." Ārstes stāsta, ka daudzi studenti uzreiz pēc izlaiduma tā arī pateikuši, ka nestrādās medicīnā, bet, piemēram, farmācijas biznesā.
Vai jaunie ārsti vajadzīgi?
Saskaņā ar asociācijas veikto aptauju 95% jauno ārstu vēlas studēt rezidentūrā, bet lielākajai daļai nav informācijas, kā un ko darīt, kur iegūt informāciju. Jaunie ārsti apliecina, ka pašlaik šādas savlaicīgas informācijas nav – kādreiz par to rūpējās Medicīnas profesionālās izglītības centrs, tagad tas ir likvidēts.
"Jaunais ārsts pēc augstskolas ir ar ierobežojumiem, jo viņš nav sertificēts, tāpēc rezidentūras jautājums ir ārkārtīgi svarīgs," saka Maija Radziņa, asociācijas vadītāja. Katru gadu diemžēl atkārtojas tā pati problēma – savlaicīgi nav pieejama informācija, kas notiek ar rezidentūru jaunajiem ārstiem. Šogad RSU absolvējuši 132, bet LU – 16 studentu, kā arī 15 ārzemju studentu. Pērn valsts deklarēja, ka uzņems 195 rezidentus, bet reāli nodrošināja tikai 120. Izskan alternatīva – maksas rezidentūra, tomēr tā studentam gadā izmaksā ap 1300 latu.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš atzīst, ka jaunie ārsti ir ļoti vajadzīgi. Šogad konkursa kārtībā varēšot uzņemt 171 rezidentu.
***
UZZIŅAI
Ko grib darīt medicīnas augstskolu absolventi?
95% studēt rezidentūrā
2% gadu atpūtīsies
2% medicīnā nestrādās
1% nav vēl izlēmuši
TOP specialitātes jaunajiem ārstiem
Ķirurgs
Anesteziologs
Ginekologs
Neirologs
Internā medicīna
Pediatrs
Ģimenes ārsts
Avots: Latvijas Jauno ārstu asociācija