Jau nākamnedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ir jāvienojas par nostāju Farmācijas likuma grozījumu sakarā, taču joprojām nav izdevies panākt kompromisu starp vairākām iesaistītajām pusēm. Abu pušu viedokļi par izmaiņām farmācijas nozarē ir pilnīgi pretēji.
Jautājums ir steidzami risināms, jo jau nākamnedēļ to Saeima plānojusi izskatīt otrajā un pēdējā lasījumā. Pirmā lasījuma redakcija ietver Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu, ka aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, kas citiem vārdiem nozīmē, ka aptieku var izveidot ne tikai farmaceits. Pašreiz likums paredz, ka no nākamā gada aptiekas drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem.
Farmācijas likuma grozījumi ir ne tikai sašķēluši aptiekas, bet arī farmaceitus divās pusēs, kur katra izmanto savus argumentus. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Euroaptieka (viens no aptieku tīkliem) apelē pie deputātu saprāta, norādot uz VM, kas ir par nozari atbildīgā valsts iestāde. "Ja deputāti nobalso pret ministrijas priekšlikumu ļaut aptiekas izveidot ne tikai farmaceitiem, tas nav pareizi," Saeimas sēdē atzina Euroaptiekas pārstāve Inga Zemdega-Grāpe. Arī LDDK aicināja ņemt vērā VM viedokli, nevis dzīvot emocijās. Interesanti, ka LDDK, kas apvieno darba devējus, šajā situācijā iestājas tieši aptieku tīklu interešu aizstāvībā, lai gan aptiekas, kuras ir izveidojuši paši farmaceiti, arī ir darba devēji. Uz to norādīja Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs (SCP): "Neredzu nekādu atšķirību – kāpēc ārvalstu investori, piemēram, aptieku ķēdēs ir labāki nekā farmaceitu veidotās aptiekas? Viņi arī ir investori."
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai savukārt ir vēl kāds arguments, kāpēc likumā nevar atstāt normu, ka aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam. "Kas notiks ar esošajām aptiekām? Būs fiktīvas pārreģistrācijas uz farmaceita vārda, bet, ja tādu nebūs, tad aptiekas tiks slēgtas," biedē Jānis Butkevičs.
"Saeimai jāizvēlas, ko atbalstīt, atbildot uz jautājumiem: vai vēlamies nepieļaut to, ka aptieku ķēdes vairs nepaplašinās? Vai esam par principu, ka esošās ķēdes tiek likvidētas un tam ir pārejas periods? Realizēto zāļu apjoms, slēdzot aptiekas, nemainīsies, jo tās būs vajadzīgas cilvēkiem, un nav arī pamata domāt, ka farmaceitiem nebūs darba," atzina A. Štokenbergs. Deputāts Vitālijs Orlovs atsauca savu priekšlikumu, ka "aptieka drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles", jo tam nebija pietiekama citu deputātu atbalsta.
***
VIEDOKĻI
Elīna EGLE, Latvijas Darba devēju konfederācija:
– Aicinām respektēt Veselības ministrijas kā nozares vadītāju viedokli, kuri nepārprotami ir norādījuši, ka likums ir jāgroza. Mēs vairāk dzīvojam emocijās, aizmirstam, ka šajā jomā ļoti svarīga ir aptieku spēja runāt ar ražotāju par medikamentu cenām, – jo vairāk sadrumstalojam tirgu, jo grūtāk ir panākt kādus uzlabojumus šajā nozarē. Ja Farmācijas likums netiek grozīts un no nākamā gada tikai farmaceitiem ir tiesības būt aptieku īpašniekiem, tas radīs lielas problēmas uzņēmējiem un investoriem, samazināsies investīcijas.
Sigita ČULKSTENA, Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienība:
– Lielās aptieku ķēdes, kuru īpašnieki nav farmaceiti, izdara spiedienu uz valsts institūcijām ar mērķi grozīt Farmācijas likumu, atceļot spēkā esošu normu, ka no nākamā gada aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitiem. Taču cilvēku interesēs ir, lai aptiekā viņi saņemtu godprātīgu attieksmi no farmaceita, kura darba uzstādījumi nav saistīti ar biznesa interesēm, kur galvenais ir nopelnīt, pārvēršot aptieku par veikalu un ar atlaidēm zālēm mēģinot cilvēkus pārliecināt tās nopirkt. Mēs piekrītam, ka varētu dot vēl divu gadu pārejas periodu. Aptieku vertikālā integrācija, kas Latvijā izplešas, apdraud mazās aptiekas.