Šogad Veselības inspekcija peldūdens pārbaudes veic tikai 47 peldvietās visā Latvijā. Pērn inspektori regulāri pārbaudīja peldūdens kvalitāti ievērojami lielākā daļā peldvietu – 274. Naudas taupības apstākļos ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem ir samazināts oficiālo peldvietu skaits, un, ja tā nav oficiāla peldvieta, tad cilvēks pats ir atbildīgs – peldēt vai ne, jo ūdens tīrību tur neviens vairs nemērīs.
Veselības inspekcijas (VI) speciāliste Ieva Raboviča Neatkarīgajai stāsta, ka šogad tiek pārbaudītas 45 peldvietas – 33 jūras piekrastē un 12 iekšzemes ūdeņos, kas atbilstoši Peldvietu higiēnas prasībām noteiktas kā valsts oficiālās peldvietas, jo šīs peldvietas pašvaldības ir atzinušas par sabiedriski nozīmīgām. Papildus tiek pārbaudītas arī divas peldvietas – Jēkabpils Mežaparka jeb Radžu ūdenskrātuve un Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, kurām, pēc pašvaldību lūguma, 2010. gadā nacionālā žūrija deva atbalstu piešķirt zilā karoga sertifikātu.
Vēl pagājušajā gadā ūdens kvalitātes monitorings tika veikts 274 peldvietās – 46 jūras piekrastē, 58 upju un 170 ezeru vai citu ūdenskrātuvju peldvietās. Tātad var secināt, ka lielākā daļa no pērn pārbaudītajām, bet šogad sarakstā vairs neiekļautajām, ir ezeru un ūdenskrātuvju peldvietas. Kā viens no iemesliem, kāpēc no teju 300 peldvietām šogad oficiāli ir palikušas tikai 47, saskaņā ar VI sniegto skaidrojumu, ir peldvietu skaita samazināšanās. "Daudzas no iepriekšējos gados pārbaudītajām peldvietām zaudējušas savu nozīmi, jo, pēdējo desmit gadu laikā lauku rajonos ievērojami samazinājies iedzīvotāju skaits, kā arī daudzas no peldvietām netika īpaši uzturētas no pašvaldību puses," skaidro I. Raboviča. Visas tās peldvietas, kuras nav iekļautas sarakstā, tagad skaitās neoficiālas. Tomēr nav tā, ka visas peldvietas kļuvušas neoficiālas pēkšņi – peldvietu saraksts tika sastādīts jau pirms desmit gadiem, tagad atjaunināts, un, izrādās, daudzas peldvietas pašvaldības vairs neuztur un tās nevar uzskatīt par "īstām peldvietām".
Otrs iemesls, kas izklausās jau ticamāks – pārbaudāmo peldvietu skaita samazināšanos ietekmējis piešķirtais finanšu līdzekļu apjoms valsts apmaksātā monitoringa veikšanai. Tika rēķināts, ka, optimizējot peldvietu skaitu, koncentrējoties tikai uz prioritārajām, uz analīzēm var ietaupīt 17 700 latu. Šo jautājumu izskatot valdībā, kā pamatojums tika minēts – ekonomiskā krīze.
I. Raboviča saka: ja tomēr pašvaldība ir ieinteresēta kādas peldvietas uzturēšanā un attīstībā, pastāv iespēja iesniegt priekšlikumus Veselības ministrijai papildināt peldvietu sarakstu. Šajās peldvietās pārbaudes tiks veiktas par valsts budžeta līdzekļiem, bet pašvaldība apņemsies peldvietu labiekārtot un nodrošināt informāciju iedzīvotājiem. "Diemžēl no mūsu pieredzes ir tā, ka ne visas pašvaldības vēlas rūpēties par peldvietām," secina I. Raboviča.
Tā kā šogad neoficiālās peldvietās valsts apmaksātas peldūdens pārbaudes netiks veiktas, VI aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties peldūdens novērtējumā. Tādā veidā plānots iegūt informāciju par iedzīvotāju novērojumiem peldvietās, kuras nav iekļautas 47 peldvietu sarakstā, un, tā kā simtiem peldvietu vairs netiks novērotas, tad peldētājiem pašiem būtu rūpīgāk jāskatās, kur viņi iet peldēties. "Nereti iedzīvotāji ir paši pirmie, kuri pamana, ka ar ūdeni kaut kas nav kārtībā vai, piemēram, sākušas ziedēt zilaļģes, tāpēc jebkurā gadījumā – pārbauda peldvietas vai ne – cilvēkiem ir jāvērtē, vai viņi var peldēties," norāda VI speciāliste.
***
Peldvietu pārbaudes
- Šogad pārbaudīs 47 oficiālās peldvietas
- Peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda:
- laboratoriski (pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem)
- vizuāli novērtējot peldvietu – īpaša uzmanība tiek pievērsta netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, atkritumiem (tostarp fekālajam piesārņojumam), naftas produktiem, zilaļģēm
- Informācija par vietām, kur tiek veiktas pārbaudes: www.vi.gov.lv/?sadala=341
Avots: Veselības inspekcija