Slimnīcu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2009.gadu, ir samazinājies gandrīz uz pusi. Arī gultas vietu skaits ir samazināts par 21%, liecina Veselības ministrijas (VM) publiskotais informatīvais ziņojums "Par situāciju veselības nozarē".
Pērn Latvijā bijušas 72 slimnīcas, taču šogad to skaits sarucis līdz 39. Līdz ar to arī gultas vietu skaitu plānots samazināt no 625 gultas vietām uz 100 000 iedzīvotājiem 2009.gadā līdz 493 gultas vietām šogad. Kopumā līdz 2012.gadam gultas vietu skaits plānots samazināt līdz 450 vietām uz 100 000 iedzīvotājiem.
"Protams, tik strauja reformu gaita zināmā mērā ir saistīta ar būtisko finansējuma samazinājumu veselības nozarei, bet ne tikai. Ierobežotais finansējums liek meklēt efektīvākus ārstēšanas veidus, tādēļ tiek attīstīta primārā veselības aprūpe un ambulatorā palīdzība, medicīniskā aprūpe mājās, dienas stacionāri," biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Kā ziņots, Pasaules Banka (PB) ierosina, ka Latvija laika periodā no šā gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim gultasvietu skaitu slimnīcās varētu samazināt par 5000. Tad Latvijā būtu aptuveni 350 slimnīcas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni tāds pats līmenis kā Dānijā 2007.gadā, norādīts dokumentos.
"Stacionārās veselības aprūpes reforma, kā to norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti, ievērojamu rezultātu dos tikai ilgtermiņā, un pēc jebkuras reformas ir nepieciešams laiks, lai izmaiņas pieņemtu gan nozares speciālisti, gan pacienti," minēts ziņojumā.
Ziņojumā arī norādīts, ka, lai nepasliktināto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un neapdraudētu iedzīvotāju veselību, pašlaik neesot iespējams samazināt neatliekamās palīdzības slimnīcu skaitu.
Vidējo ārstēšanās ilgumu slimnīcās šogad plānots samazināt līdz 8,5 dienām. Aizpagājušajā gadā pacienti ārstējušies 9,5 dienas, bet 2009.gadā - 8,7 dienas.
"Attīstot alternatīvas stacionārajai veselības aprūpei, pacienti saņem kvalitatīvu ārstniecību, neguļot slimnīcā, vienlaicīgi valstij tas izmaksā lētāk. Tā ir vispār zināma, starptautiski pieņemta prakse," norāda Šneiders.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka reformu rezultātā, mazinot izdevumus veselības nozares administrēšanai, 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu ir palielināts finansējuma apjoms ārstniecībai no 85% uz 91,2%.
Taču vienlaikus kopējais veselības aprūpes budžets ir sarucis par 71 miljonu latu. Pērn veselības budžets bija 503,73 miljoni latu, šogad budžets veido 432,78 miljonus latu.
Kopumā veselības budžets 2009.gadā veidoja 3,78 no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šogad tas sarucis līdz 3,64% no IKP.
Kā ziņots, veselības ministrs Didzis Gavars uzsvēris, ka PB būtiskākās rekomendācijas saskan ar VM īstenoto politiku. Lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcās, PB rekomendē piešķirt papildu finansējumu 36 miljonu latu apmērā, un šī summa sakrīt ar VM aprēķiniem. Alternatīva finansējuma piešķiršanai būtu ļoti straujš slimnīcu gultu skaita samazinājums, kas, pēc ministra domām, nebūtu labākais risinājums, un to uzsverot arī PB. Gavars uzskata, ka slimnīcu gultu skaits ir jāsamazina ilgtermiņā.
PB publisko izdevumu pārskatīšanas misijas eksperti savā ziņojumā ir norādījuši, ka tālāki finansiāli samazinājumi veselības aprūpē nav pieļaujami.
Kā norādījuši eksperti, neskatoties uz turpmāk plānoto valsts budžeta konsolidāciju, veselības nozares budžets turpmākajos gados nedrīkstētu būt mazāks nekā šogad.