Tā kā farmācija tāpat kā jebkura cita veselības aprūpes nozare ir stingri regulēta, tās darbības kritērijiem jābūt ļoti stingriem, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, atzīst Eiropas Savienības (ES) Farmaceitiskās grupas ģenerālsekretārs Džons Čeivs, kurš ieradies Rīgā īsā vīzītē. Liberālais aptieku īpašumtiesību modelis Eiropā nav izplatīts – 84 procenti ES aptieku pieder farmaceitiem.
Pirms mēneša uzsāktā asā viedokļu apmaiņa starp divām pusēm (farmaceitiem, kuri paši ir aptieku īpašnieki, un aptieku tīkliem) – kam nākotnē piederēt aptiekām? – turpinās. Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība apgalvo: lielās aptieku ķēdes, kuru īpašnieki nav farmaceiti, izdara spiedienu uz valsts institūcijām ar mērķi grozīt Farmācijas likumu, atceļot spēkā esošu normu, ka no nākamā gada aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitiem. Savukārt aptieku tīklu pārstāvji pauž skarbu viedokli: ja likumu nemainīs, pastāv bažas ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam mazajās aptiekās...
Atlikt uz diviem gadiem?
Farmācijas likums nosaka, ka no 2011. gada 1. janvāra aptieka drīkstēs piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Šāda norma likumā iekļauta jau 2001. gadā un ir papildināta ar pārejas noteikumiem, dodot iespēju visiem tiem, kuri nav farmaceiti, bet kuriem pieder aptiekas, piemēroties likuma prasībām. Tieši tas, kāpēc Veselības ministrija un tagad arī Saeima pēkšņi ķērusies pie aptieku īpašumtiesību revidēšanas, rada bažas farmaceitiem. Neatkarīgā rakstīja, ka Saeima jau 1. lasījumā pieņēma grozījumus Farmācijas likumā, ka aptieku var izveidot farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā, tātad arī ne farmaceiti.
Diskusijas turpinās, jo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīs 17. jūnijā. Izskatot priekšlikumus komisijās, nācis klāt vēl viens ierosinājums – uz diviem gadiem pagarināt pašreizējo pārejas periodu. Ne viena, ne otra puse to īsti neatbalsta. Aptieku ķēdes un veselības nozares funkcionāri vēlas, lai punktu diskusijām pieliktu jau tagad. Brīvie farmaceiti uzskata, ka desmit gadu ilgs pārejas posms bijis un likuma grozījumiem jāstājas spēkā. "Ja tas tiešām būtu ar domu, ka šajos divos gados aptiekas pārkārtotos tā, lai tās piederētu farmaceitiem, tad jā, bet tikai atlikšanas pēc – nav nozīmes," uzskata Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības pārstāve Sigita Čukstena.
Liberāls nenozīmē zemu cenu
Dž. Čeivs norāda, ka ierobežojumi aptieku darbībā ir sabiedrības interesēs, jo aptiekas īpašniekam ir jābūt neatkarīgam no citiem tirgus spēlētājiem, proti, viņam neviens nevar uzspiest, kādus medikamentus tirgot, kas nereti notiek aptieku ķēdēs, kuru īpašnieki ir lieltirgotavas. "Neatkarība farmaceitam nav iespējama, ja viņš pats nenosaka visus spēles noteikumus, ja viņš kādam ir pakļauts un šā kāda primārās intereses ir bizness un peļņa," skaidro eksperts.
Cilvēkus aptiekās vairāk interesē nevis tas, kam aptiekas pieder, bet lai medikamenti būtu lētāki. Dž. Čeivs atzīst, ka zāļu cena nav saistīta ar aptieku īpašumtiesībām, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tirgus liberalizācija, kad aptiekas pieder biznesmeņiem, nozīmē cenu kritumu. Zāļu cenas ir atkarīgas no valdības cenu politikas. Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāve Sandra Bērziņa norāda, ka Latvijā liberalizācijas apstākļos cenas pēdējos gados nepārtraukti augušas un to izjūt jebkurš iedzīvotājs.
Ierobežo ķēdes
Dž. Čeivs vēlas pievērst uzmanību faktam, ka neatkarīgas aptiekas modeli atbalsta daudzas ES dalībvalstis. Šajās valstīs, tostarp Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā, uzskata, ka neatkarīga aptieka ir labākais veids, kā nodrošināt profesionālu neatkarību un novērst situāciju, ka bīstamas zāles tiek tirgotas kā parastas preces.
Arī valstīs, kur aptiekas var piederēt dažādu jomu speciālistiem, tomēr ir noteiktas vairākas striktas normas, piemēram, Bulgārijā un Portugālē nav atļauta vertikālā integrācija (aptiekas pieder lieltirgotavām) vai arī ir ierobežojums aptieku tīklu veidošanā – vienā ķēdē drīkst būt ne vairāk kā četras aptiekas.
"Tādā salīdzinoši mazā valstī kā Latvijā pastāv risks, ka horizontāla un vertikāla aptieku ķēžu integrācija kopumā varētu mazināt konkurenci, ko atzinusi arī Portugāles valdība, aizliedzot vertikālu integrāciju šajā nozarē un ierobežojot horizontālo integrāciju līdz četrām aptiekām," saka eksperts.
Uz to, ka vertikālā integrācija arī Latvijā ir problēma, norāda arī Farmaceitu biedrība, jo aptiekas saaug ar lieltirgotavām, pastāv bažas, ka arī ar ražotājiem un ārstu praksēm.
Citviet neplāno
"Izņemot Latviju, mums nav zināma neviena cita ES valsts, kura plānotu atcelt aptieku īpašumtiesību ierobežojumus," saka Dž. Čeivs. Viņš atsaucas arī uz Eiropas Kopienu tiesas 2009. gada lēmumu par aptieku īpašumtiesību jautājumu, vērtējot Itālijā un Vācijā pieņemto noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem. Šajā spriedumā tiesa norādot, ka tiesību akti, paredzot aptieku īpašumtiesības tikai farmaceitiem, ir pamatoti.
***
UZZIŅAI
Aptieku īpašumtiesības
• Beztermiņa licences izsniegtas 124 aptiekām. Tās varēs darboties arī pēc 2010. gada.
• Terminētas licences izsniegtas 87 aptiekām, kas pieder farmaceitiem.
• 216 terminētas licences līdz šā gada beigām izsniegtas aptiekām, kas pieder farmaceitam kopā ar vēl kādu personu, kas nav farmaceits.
• 380 aptiekām ir terminētas licences līdz šā gada 31. decembrim, kas izsniegtas īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, pārsvarā uzņēmumiem, ko nozarē sauc par aptieku tīkliem.
Avots: Zāļu valsts aģentūra