Divu nedēļu laikā Veselības ministrijai (VM) jāiesniedz valdībai detalizēts ziņojums par slimnīcu situāciju un konkrētiem priekšlikumiem, kā risināt parāda jautājumu, kas šomēnes jau sasniegs 20 miljonus latu.
Valsts parāds slimnīcām par to sniegtajiem pakalpojumiem maija sākumā bija 16,59 miljoni latu, liecina Veselības norēķinu centra (VNC) apkopotā informācija par līdzekļu izlietojumu stacionārajā aprūpē. Gada pirmajos četros mēnešos slimnīcas pacientu aprūpei kopumā iztērējušas 45,59 miljonus latu jeb par 57,9 procentiem vairāk, nekā paredz tām piešķirtais finansējums. Plānoto 64 420 pacientu vietā medicīniskā palīdzība stacionāros sniegta mazliet vairāk nekā 107 000 iedzīvotāju.
Visām ir parādā
VNC dati liecina, ka parāds slimnīcām par reālo darbu nav pēkšņi "no gaisa nokritis". Jau janvārī bija skaidrs, ka naudas slimnīcām, lai ārstētu pacientus, pietrūkst. Jau janvārī parāds bija sasniedzis turpat četrus miljonus latu. Analizējot datus, var secināt, ka praktiski visas slimnīcas ir pārtērējušas tām atvēlēto finansējumu noteiktajam laika posmam, sniedzot pakalpojumus – ārstējot vairāk cilvēkus, nekā bija plānots.
Absolūtos skaitļos vislielākais valsts parāds, kas turklāt mērāms miljonos latu, ir lielajām slimnīcām – P. Stradiņa slimnīcai valsts ir parādā turpat sešus miljonus, Rīgas Austrumu slimnīcai – 4,1 miljonu latu, bet vislielākās pārstrādes ir vairākām rajonu slimnīcām.
400 procentu pārstrāde
Vislielākais līdzekļu pārtēriņš gada pirmajos četros mēnešos ir izveidojies Alūksnes slimnīcā, kur slimnieku ārstēšanai tērēts teju piecas reizes vairāk, nekā paredzēts slimnīcai atvēlētajā finansējumā, – šai slimnīcai šā gada četru mēnešu plānotais finansējums ir 31 237 lati, bet reāli tā sniegusi pakalpojumus par 156 065 latiem (tas ir pat vairāk, nekā tai ir atvēlēts gada budžetā), kas nozīmē, ka slimnīca pārstrādājusi 399 procentus. Tikpat kritiska situācija ir izveidojusies arī Krāslavas slimnīcā, kas tai pieejamo budžetu pārtērējusi par 365 procentiem. Krāslavas slimnīcai saskaņā ar plānu šā gada četros mēnešos bija jāizlieto tikai 25 000 latu, taču reāli palīdzība cilvēkiem sniegta par 116 929 latiem, tas nozīmē, ka valsts ir slimnīcai parādā jau 91 792 latus.
Septiņas reģionālās neatliekamās palīdzības slimnīcas gada četros mēnešos tērējušas par 3,99 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts to budžetā. Vislielākā pārstrāde ir Rēzeknes slimnīcā, kas pacientu ārstēšanai tērējusi par 154% jeb 663 400 latiem vairāk. Par 99,7% jeb 453 200 latiem valsts atvēlēto finansējumu pārsniegusi arī Jelgavas slimnīca.
Tikai dažas slimnīcas ir strādājušas "pēc plāna", nepārtērējot naudu, piemēram, Rīgas Dzemdību nams, iespējams, tāpēc, ka dzemdību skaits visā Latvijā samazinās. Tāpat parādu nav Ainažu psihoneiroloģiskai slimnīcai, Straupes narkoloģiskajai slimnīcai, rehabilitācijas centram Vaivari un citām, tātad pārsvarā tām iestādēm, kuras sniedz specializētu aprūpi.
Jūlijā slēgs?
Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs norāda, ka jau jūlijā valsts var palikt bez neatliekamās palīdzības, un tas, ka šādas problēmas būs, bija skaidrs jau gada sākumā. Slimnīcas par situāciju informējušas gan valdību, gan Saeimu, bet pagaidām risinājuma nav. Slimnīcu biedrība noraida pārmetumu, ka slimnīcām pašām rūpīgāk jāplāno darbs, bet "nevar neuzņemt cilvēku slimnīcā, ja ir pamats viņa uzņemšanai un ārstēšanai".
VM divu nedēļu laikā sagatavos ziņojumu valdībai, kurā analizēs pacientu plūsmu slimnīcas, finansējumu, kas būtu nepieciešams papildus, un kādi ir sistēmas iekšējie resursi līdzekļu pārdalei. VM pārstāve Egita Pole sacīja, ka gandrīz 20 miljonus varētu pārdalīt stacionārai trūcīgo pacientu aprūpei no sociālā spilvena līdzekļiem, kam mutiski ir piekritusi Pasaules banka. Vēl apmēram pieci miljoni jāatrod, mobilizējot iekšējos resursus vai no papildu līdzekļiem, kurus tad lūgtu piešķirt valdībai. Par to gan skeptiska ir Finanšu ministrija. Tiek pieļauts arī, ka tiktu pārskatīts veselības aprūpes pakalpojumu grozs.