Latvijā apzināti 2500 multiplās sklerozes (MS) pacientu, bet iespējams, ka patiesie skaitļi ir lielāki – Latvija ir augstā riska zonā, jo atrodas Eiropas ziemeļu daļā, kur saslimstības līmenis ir augstāks nekā citur pasaulē.
Šodien visā pasaulē atzīmē Multiplās sklerozes dienu, kad aicina ikvienu cilvēku pievērst uzmanību veselībai, īpaši šīs slimības kontekstā. MS dēvē arī par izkaisīto sklerozi, kas ir centrālās nervu sistēmas slimība un skar galvas un muguras smadzenes. Tā var rasties jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk – 70% gadījumu – tā tiek diagnosticēta 20 līdz 40 gadu vecumā, bet var skart arī pusaudžus un mazākus bērnus (10% gadījumu). Pētījumi rāda, ka tieši Ziemeļeiropā ir augstāks MS pacientu skaits nekā citur pasaulē.
MS simptomi sākumā ir grūti pamanāmi un īslaicīgi, visbiežāk cilvēks tiem nepievērš uzmanību, skaidro Latvijas Multiplās sklerozes centra neiroloģe Jolanta Kalniņa. Visbiežāk novērojamie simptomi ir – redzes traucējumi (redzes dubultošanās, neskaidra redze); stiprs nogurums; līdzsvara zudums; koordinācijas problēmas; muskuļu stīvums; runas problēmas; urīnpūšļa un zarnu problēmas; īstermiņa atmiņas problēmas un pat daļēja vai pilnīga paralīze. Visbiežāk simptomi ir īslaicīgi un pāriet līdz nākamajam saasinājumam, kad var izpausties jau esošie simptomi, kā arī pievienoties vēl kāds jauns MS simptoms.
Dažiem pacientiem ir slimības pazīmes, ko pat ārstiem grūti interpretēt. Lai noteiktu precīzu diagnozi, nepieciešami ilgstoši novērojumi, testi un izmeklējumi, piemēram, medicīniskās vēstures analīze, vizuālo un audiālo traucējumu testēšana, neiroloģiskā pārbaude, magnētiskā rezonanse un citi.
Vēl pilnībā nav zināms, kas izraisa MS. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tā ir autoimūna slimība, kas rodas pazeminātu ķermeņa aizsargspēju dēļ. Neskaidru iemeslu dēļ veidojas organisma imūnsistēmas darbības traucējumi, kuru ietekmē ķermenis pats uzbrūk savām šūnām un audiem, šajā gadījumā mielīnam, kas pasargā centrālo nervu sistēmu. MS simptomi ir neprognozējami un ievērojami atšķiras katram pacientam.