Samazinātā finansējuma rezultātā parādi piegādātājiem pieaug un patlaban ar medicīnas preču un medikamentu krājumiem Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ik reizi var sevi nodrošināt tikai aptuveni divas nedēļas uz priekšu. "Dzīvojam no rokas mutē," uzsver Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs.
Kā skaidroja Veinbergs, slimnīcai ir jānodrošina gan medicīnas preces un medikamenti, gan ēdināšanas pakalpojumi, gan personāla algas, gan cita veida saimnieciskā darbība. Tāpēc notiek pārrunas ar zāļu piegādātājiem, lai norēķinātos pakāpeniski, piemēram, patlaban slimnīca piegādātājiem pārskaita 200 000 latu, bet preces viņi piegādā par 100 000 latu, jo tiek atmaksāts parāds.
Slimnīcas vadītājs parādu izveidi pamatoja ar to, ka finansējuma apjoms 2009.gada pirmajos četros mēnešos bijis 14,3 miljoni latu, 2010.gada pirmajos četros mēnešos - 7,4 miljoni latu, bet ārstēto pacientu skaits nemazinās.
"Pacienti no samazinātā finansējuma nekļūst veselāki," tāpēc arī parādi pieaug un pirmajos četros mēnešos pārstrāde ir gandrīz 5 miljoni latu.
Pagājušo gadu gan slimnīca nav beigusi ar zaudējumiem, taču palika parādā piegādātājiem. Slimnīcas finanšu rādītāji liecina, ka Stradiņu ieņēmumi pērn bijuši 59,968 miljoni latu, izdevumi - 59 951 miljons latu. Līdz ar to peļņa bijusi niecīga - tikai 16 890 latu.
Ja nebūs papildu naudas, tad var pienākt brīdis, ka nebūs medikamentu, nebūs ierīču, jo piegādātāji vairs nepiegādās preces. Taču situācija tāda nav tikai Stradiņos, bet arī citās slimnīcās, sacīja Veinbergs.
Veinbergs uzskata, ka šāda situācija izveidojusies neatbilstoši izstrādāto tarifu dēļ. Piemēram, ja par katru pacientu valsts maksā 314 latus gan internajā klīnikā, gan arī ķirurģijā un citur, tad tarifs ievērojami zemāks, nekā slimnīca to var sniegt. Ja internajā klīnikā ar tādu summu pietiek, tad ķirurģijā ar to ir krietni par maz, un slimnīca līdz ar to valsts apmaksāto palīdzību var sniegt ievērojami mazākam skaitam cilvēku.
Turklāt arī pacienti ir arvien sarežģītāki, jo viņi laicīgi nevēršas pēc palīdzības. Ja nāktu savlaicīgi, ārstēšana būtu lētāka, tiktu izlietots mazāk naudas un nebūtu tik liela pārstrāde.