Gadu pēc cilmes šūnu implantācijas bērnina veselība pārliecinoši uzlabojusies

Šomēnes aprit gads kopš veica Latvijā pirmo cilmes šūnu implantāciju sirds muskulī bērnam, un mediķi secina, ka bērna veselības rādītāji ir pārliecinoši uzlabojušies.

Pirms gada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā pirmo reizi Latvijā tika veikta cilmes šūnu implantācija miokardā 4 mēnešus vecam zīdainim ar smagu sirdskaiti – dilatācijas kardiomiopātiju.

Vērtējot bērna veselības stāvokli, redzams, ka mazinājusies sirds dilatācija un mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kā arī palielinājusies kontraktilitāte un sirds izsviede, kura bērnam pirms operācijas bija 11%, šobrīd 43%, bet pilnīgi veseliem bērnam ir virs 60%. Bērna veselības stāvoklis pēc operācijas ir uzlabojies, lai gan tas nenozīmē, ka pacients var iztikt bez medikamentiem.

Bērnu slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aris Lācis uzsver: "Galvenais, ko mēs gribam redzēt, cik šūnas ir savairojušās plānajā sieniņā. Patreizējās novērošanas pie mums izslēdz iespējas to noteikt, bet mēs redzam, ka uzlabojušies funkcionālie rādītāji. Otra lieta mēs gribam ātri novērtēt to, kā nekad nav bijis – mums nav, ar ko salīdzināt. Es gribētu teikt, ka rādītāji ir labi, bet šai atbildei būtu jābūt ļoti nosegtai ar faktiem. Šī ir pilnīgi jauna problēma, pilnīgi jauna lieta.”

Bērnu kardiologs Inta Bergmane saka: bērniņa veselības stāvoklis ir stabilizējies, mazinājusies sirds mazspēja un uzlabojušies sirds funkcionālie rādītāji, kā arī normalizējušies laboratorie sirds mazspējas marķieri. Meitenīte aug un attīstās atbilstoši vecumam, gada laikā nav arī nopietni slimojusi ar vīrusu infekcijām, kas var ievērojami pasliktināt stāvokli hroniskas sirds slimības gadījumā. Katrā ziņā, bērna novērošana jāturpina.

Cilmes šūnu terapijas pētniecības aizsācējs Latvijā profesors Andrejs Ērglis saka: „Cilmes šūnu terapija, tāpat kā mazā Sofija, ir vēl bērnu autiņos. Un tomēr – meitenītes veselības stāvokļa uzlabošanās ir sasniegums gan pašas Sofijas dzīvē, gan Latvijas zinātnē. Tas ir ne tikai uzmundrinājums Sofijas vecākiem un cerība citiem vecākiem, kuru mazuļiem varētu būt līdzīgas problēmas, bet arī dzinulis ārstiem un zinātniekiem darboties tālāk par spīti skeptiķiem, kuri patiesībā pareizi saka: cilmes šūnu pētniecība – tas nav tik vienkārši.