Saeima par steidzamiem vakar atzina un jau pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Farmācijas likumā, kas paredz mainīt strīdīgo likuma normu par to, kam no nākamā gada varēs piederēt aptiekas. "Pirmā lasījuma variants ir tikai pamats, bet ne galarezultāts," Saeimas sēdē atzina deputāte Silva Bendrāte (JL), līdz ar to likums turpmākajās divās nedēļās var būtiski mainīties.
Pašlaik spēkā esošais Farmācijas likums noteic, ka no 2011. gada 1. janvāra aptieka Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitam (speciālistam ar augstāko izglītību) vai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Šāda norma likumā iekļauta jau 2001. gadā un ir papildināta ar pārejas noteikumiem, dodot iespēju visiem tiem, kuri nav farmaceiti, bet kam pieder aptiekas, desmit gadu laikā piemēroties likuma prasībām.
Iesaistās Saeima
Saeimas pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi, kurus izstrādājusi Veselības ministrija, maina šo normu, paredzot, ka aptieku var izveidot farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Tomēr, kā uzsver S. Bendrāte, kurai no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, kas ir atbildīgā par šiem likuma grozījumiem, bija uzticēts runāt plenārsēdē, pašlaik nebūt nenozīmē, ka šāda norma likumā arī paliks. "Mēs esam uzklausījuši daudz un dažādus viedokļus un atklājām, ka ar šo likumu ir problēmas," norāda deputāte.
Deputātiem neesot īsti skaidrs, kas notiks ar aptieku pieejamību laukos, jo daudzviet aptieka ir tikai viena un – ja tā pieder aptieku ķēdei vai farmaceita palīgam (kas arī no nākamā gada vairs nevarēs būt aptiekas īpašnieks)... Pretējs viedoklis ir aptiekāriem un farmaceitiem, kuri nav saistīti ar aptieku ķēdēm. Viņi uzsver: aptiekas tāpēc nelikvidēsies, bet tiks sakārtots to darbs, jo aptiekas ir veselības aprūpes sastāvdaļa, nevis bizness. Tās nedrīkst mudināt cilvēkus vairāk lietot zāles.
Argumenti skaļi
Argumenti gan par, gan pret izmaiņām likumā turpina birt. Četras organizācijas, arī Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, vēršas pie amatpersonām, norādot, ka "vārdu kaujas pāraugušas reālos darbos – iebiedēšanā – ja likums netiks grozīts, iedzīvotāji paliks bez farmaceitu aprūpes, bez zālēm". Tās aicina atstāt Farmācijas likumu esošajā redakcijā – aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits, jo viņš nes pilnu personīgu atbildību par aptiekas darbību. Savukārt, lai laukos atsevišķās vietās nezustu farmaceitiskā aprūpe, farmaceitu asistentiem izsniegt atļaujas izņēmuma kārtā.
Ir arī cits viedokli. Euroaptiekas tīkla valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe saka: "Ja likums tiks atstāts pa vecam, aptiekas masveidā būs jāslēdz. Otrkārt, ja aptieku jomā ir konkurence, tas var pazemināt cenas." Viņa noraida bažas, ka tīklu aptiekās strādātu neprofesionāļi un to kvalitāte būtu sliktāka nekā citās.
Kam jāpārkārtojas?
Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka beztermiņa licences izsniegtas 124 aptiekām. Tās varēs darboties arī pēc 2010. gada. Terminētas licences izsniegtas 87 aptiekām, kas pieder farmaceitiem. Tiklīdz tām beigsies licences termiņš, to varēs atjaunot un turpināt strādāt. 216 terminētu licenču līdz šāgada beigām izsniegtas aptiekām, kas pieder farmaceitam kopā ar vēl kādu personu, kas nav farmaceits. Pārsvarā tās ir aptiekas, kas pieder ģimenei – farmaceitam un viņa ģimenes locekļiem. Šīm aptiekām jāpārkārto sava darbība atbilstoši likumam, bet tās arī turpmāk piederēs farmaceitiem un netiks slēgtas. 380 aptiekām ir terminētas licences līdz šāgada 31. decembrim, kas izsniegtas īpašniekiem, kas nav farmaceiti, pārsvarā uzņēmumiem, ko nozarē sauc par aptieku ķēdēm.