Sagatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, samazinājumam netiks pakļauti izdevumi veselības aprūpei, šodien Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā ārkārtas sēdē nolēma valdība.
Izdevumu samazinājumi iespējami vienīgi veselības nozares administrēšanai. Paredzēts veselības aprūpei nodrošināt finansējumu 3,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Šim lēmumam nepiekrita izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Iebildumus pauda arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Visi ministri norādīja arī uz savu jomu būtisko lomu, lemjot par izdevumu samazinājumu nākamajā gadā.
Tomēr, pēc premjera Valda Dombrovska (JL) teiktā, veselības aprūpei nodrošināt finansējumu 3,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta jau nolemts iepriekš, tādēļ nav iemesla neatbalstīt šādu lēmumu.
Tāpat Ministru kabinets uzdeva Veselības ministrijai (VM) izstrādāt grozījumus valdības noteikumos, paredzot papildus kritērijus ģimenes ārstu darba vērtēšanai un pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu apvienību sniegto pakalpojumu apmaksas nosacījumiem.
VM līdz 2010.gada 1.jūlijam būs jānodrošina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests spēs sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valsts teritorijā.
Tāpat līdz nākamā gada 1.janvārim VM jāizstrādā grozījumi Ārstniecības likumā, paredzot, ka veselības nozares galveno speciālistu darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
Jau ziņots, ka tuvākajos divos līdz trīs gados nepieciešams saglabāt pašreizējo stacionāro pakalpojumu sniedzēju skaitu, vienlaicīgi veicinot slimnīcu apvienību veidošanos, norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, kas šodien tika prezentēts Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Tāpat VM uzsver, ka ir svarīgi ir pabeigt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu, turpināt attīstīt mājas veselības aprūpes pakalpojumus un dienas stacionārus. Tikai izvērtējot kompleksi visus ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saistītos faktorus un pieejamos finanšu resursus izmaksu efektīvu pakalpojumu attīstībai, ir iespējama ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plānošana.
VM veido darba grupu, kas līdz 2009.gada 20.oktobrim izstrādās priekšlikumus ģimenes ārstu darbības kvalitātes un pieejamības novērtēšanas kritērijiem. Veselības ministrija nodrošinās izstrādāto priekšlikumu publisku apspriešanu, piesaistot nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
VM norāda, ka veselības sistēmas reformas viens galvenajiem virzieniem ir cilvēkresursu attīstība. Jaunu pakalpojumu attīstība nodrošinās ārstniecības personāla iesaistīšanu minēto pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Sevišķi svarīgi ir novirzīt atbrīvojušos resursus no pārprofilētajām stacionārajām iestādēm. Nepieciešams nepieļaut ārstniecības personāla samazināšanos ārstniecības iestādēs, ko nevarēs nodrošināt bez adekvātiem finanšu resursiem veselības aprūpes sistēmā.