Tuvākajos divos līdz trīs gados nepieciešams saglabāt pašreizējo stacionāro pakalpojumu sniedzēju skaitu, vienlaicīgi veicinot slimnīcu apvienību veidošanos, norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, kas šodien tika prezentēts Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Tāpat VM uzsver, ka ir svarīgi ir pabeigt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanu, turpināt attīstīt mājas veselības aprūpes pakalpojumus un dienas stacionārus. Tikai izvērtējot kompleksi visus ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saistītos faktorus un pieejamos finanšu resursus izmaksu efektīvu pakalpojumu attīstībai, ir iespējama ilgtermiņa veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plānošana.
VM veido darba grupu, kas līdz 2009.gada 20.oktobrim izstrādās priekšlikumus ģimenes ārstu darbības kvalitātes un pieejamības novērtēšanas kritērijiem. Veselības ministrija nodrošinās izstrādāto priekšlikumu publisku apspriešanu, piesaistot nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
VM norāda, ka veselības sistēmas reformas viens galvenajiem virzieniem ir cilvēkresursu attīstība. Jaunu pakalpojumu attīstība nodrošinās ārstniecības personāla iesaistīšanu minēto pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Sevišķi svarīgi ir novirzīt atbrīvojušos resursus no pārprofilētajām stacionārajām iestādēm. Nepieciešams nepieļaut ārstniecības personāla samazināšanos ārstniecības iestādēs, ko nevarēs nodrošināt bez adekvātiem finanšu resursiem veselības aprūpes sistēmā.
Runājot par līdz šim paveikto, VM skaidro, ka no šā gada 1.oktobra Veselības ministrijā (VM) un tās padotības iestādēs būs 593 štata vietas.
VM skaidro, ka šā gada 1.janvārī bija 1319 štata vietas, bet 1.jūlijā - jau 1063 štata vietas, līdz ar to štata vietu skaits administratīvā aparāta reorganizācijas dēļ samazināts par 55%, salīdzinot ar situāciju gada sākumā. VM strādās 89 darbinieki līdzšinējo 155 vietā. Veselības norēķinu centrā, kas tiek veidots uz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) bāzes, līdzšinējo 313 darbinieku vietā būs 139.
Veselības inspekcijā, kura daļēji pārņems arī Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) un VOAVA funkcijas, būs 279 štata vietas, turpretī Veselības ekonomikas centrā, kas izveidots uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes, būs 86 štata vietas.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju strukturālās reformas gaitā no 1.septembra ir samazināts to ārstniecības iestāžu skaits, kas sniedz stacionāro veselības aprūpi, no 59 slimnīcām līdz 43 slimnīcām. Ir skaidri noteikts to slimnīcu skaits, kuras sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību, tas ir, 20 slimnīcas, papildus atzīmējot Alūksnes un Krāslavas slimnīcas, kuru iekļaušana neatliekamās palīdzības sniedzēju lokā ir saistīta ar slimnīcu apvienību veidošanas procesu. Pārējās slimnīcas nodrošina aprūpes pakalpojuma sniegšanu pacientiem un traumpunkta diennakts pakalpojumu sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, tas ir, pacients netiek stacionēts, bet palīdzību iespējams saņemt pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai, vai specializēto stacionāro pakalpojumu sniegšanu. Nodalot diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu no aprūpes pakalpojumu sniegšanas, tiek panākta valsts budžeta līdzekļu efektīvāka izlietošana, jo aprūpes slimnīcās nepieciešams mazāks to speciālistu skaits, kas dežūrē visu diennakti, kā arī medicīnisko tehnoloģiju lietojums, skaidro VM.
Ar 1.oktobri līgumi par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu netiks slēgti ar 16 ārstniecības iestādēm, kurās esošo gultu skaits ir 1320 gultas, bet ar 1.septembri 1129 gultas tika pārprofilētas par aprūpes gultām vai tiek izmantotas dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai vai maksas pakalpojumu sniegšanai.
Stacionāro ārstniecības iestāžu konsolidāciju un skaita samazināšanu ir nepieciešams veikt arī turpmāk, tomēr tas nebūtu darāms ļoti strauji. Pirms vēl lielākas ārstniecības iestāžu konsolidācijas jāvērtē, vai slimnīcu nodrošinājums ar cilvēkresursiem, tehnoloģijām ir pietiekams pacientu plūsmas pārņemšanai no citām slimnīcām. Nevar pieļaut tā sauktā pudeles kakla efekta izveidošanos, kad slimnīca nevar efektīvi aprūpēt lielu pacientu skaitu un tā dēļ rodas negatīvas sekas, piemēram, pieaug ārstēšanas laiks, uzsver VM.
Situācijā, kad ir ierobežoti pieejamie finanšu līdzekļi, ir svarīgi racionāli, izmaksu efektīvi nodrošināt pieejamos tehnoloģiju un ārstniecības personāla resursus, tāpēc VM un pašvaldību sadarbības rezultātā ir uzsākts aktīvs slimnīcu apvienību veidošanas process.
Ir noteikts stacionāro ārstniecības iestāžu saraksts, kuras ar šā gada 1.septembri pārtrauc sniegt diennakts stacionāro palīdzību, bet ar kurām slēdz līgumus par traumpunkta diennakts pakalpojumu sniegšanu pirmsslimnīcas posmā. Tās ir deviņas slimnīcas: Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas rajona slimnīca, Priekules slimnīca, Rīgas rajona slimnīca, Saldus Medicīnas centrs, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, Talsu slimnīca.
Runājot par Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu, VM uzsver, ka no 1.septembra tas nodrošina jau ap 70% no visiem NMP izsaukumiem Latvijā. Līdz šā gada 1.septembrim NMP dienestā ir iekļāvušies 15 pašvaldību NMP sniedzēji, tajā skaitā četri plānotie reģionālie vadības un dispečeru centri.
Plānots, ka no šā gada 1.oktobra NMP dienestā iekļausies NMP sniedzēji no Limbažiem, Smiltenes, Saldus, Dagdas, Kārsavas, Krāslavas, Ludzas un Zilupes, bet no šā gada 1.novembra - NMP sniedzēji no Bauskas un Aizkraukles, no šā gada 1.decembra - NMP sniedzēji no Alūksnes, kā arī no 2010.gada janvāra NMP dienestam pievienosies NMP sniedzēji no Liepājas, Priekules un Ventspils.
VM arī skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis ir pilnveidots un Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā ir veikti grozījumi, kas paredz, ka bērnu ķirurgs, pediatrs un oftalmologs būs tiešās pieejamības ārsti. Līdz ar to iedzīvotāji varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumu bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Noteikumos ir papildināti ģimenes ārstu darbības novērtēšanas kvalitātes kritēriji, kā arī tiek noteikts, ka pacientu iemaksu trūcīgajām personām un pacientu līdzmaksājumu trūcīgajām personām par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām sedz no valsts budžeta. Tāpat noteikts, ka trūcīgo pacientu uzturēšanos "slimnīcu viesnīcās" sedz no valsts budžeta.
VM tāpat ir veikusi pasākumus, kas daļēji samazina ar finanšu resursu samazinājumu veselības aprūpes sistēmā saistītās negatīvās sekas. Ministru kabinetā pieņemtā jaunā rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība paredz, ka funkcijas, kas saistītas ar rezidentu uzņemšanas organizēšanu noteiktās ārsta un zobārsta rezidentūras programmās, līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm par rezidentu praktiskās apmācības finansējumu un līgumu slēgšanu ar rezidentūrā uzņemtām personām, tiek nodotas augstskolām, kuras īsteno medicīniskās izglītības programmas. Valsts pasūtījuma īstenošanai rezidentu apmācībā nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus augstskolas saņems no VM saskaņā ar noslēgto līgumu starp ministriju un attiecīgo augstskolu.
Par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem tiek īstenots projekts "Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana", kas paredz nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un efektīvu nozares administrēšanu, izglītojot cilvēkresursus veselības nozarē un piesaistot tos darba tirgum saskaņā ar valsts noteikto politiku ilgtspējīgai veselības nozares attīstībai. Projekta laikā tālākizglītības iespējas bez maksas tiks nodrošinātas 25 000 Latvijas ārstniecības nozares darbinieku visā Latvijā - ārstiem, māsām, ārstu palīgiem un citiem medicīnas darbiniekiem.
VM uzsver, ka VM budžeta izdevumi 2009.gadā ir 456,696 miljoni latu, kas ir par vairāk nekā 77 miljoniem mazāk, nekā bija ieplānots gada sākumā.
Būtiskākais samazinājums skar slimnīcas, kurām iespējams nodrošināt tikai 43% no pirmā pusgada finansējuma, jo procentuāli mazāks samazinājums paredzēts ģimenes ārstiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, kompensējamiem medikamentiem un profilaksei.
Pašreizējais finansējums veselības aprūpei otrajam pusgadam ir absolūti kritisks un nozīmē, ka lielākās slimnīcas - universitātes un reģionālās - ar šādu finansējumu ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, VM 14,46 miljonu latu finansējumu ir pārcēlusi no novembra un decembra uz septembra un oktobra mēnešiem un izstrādājusi priekšlikumu par budžeta grozījumiem, paredzot veselības aprūpei budžeta palielinājumu.
Valdība VM aicināja līdz 2010.gada 1.jūlijam nodrošināt, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valsts teritorijā.
Tāpat paredzēts, ka, sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2010.gadam", samazinājumam netiks pakļauti izdevumi veselības aprūpei, izņemot izdevumus veselības nozares administrēšanai.