Jaunais Pacientu tiesību likums negribot ir sacēlis neskaidrību vētru, ko pašlaik mēģina atrisināt mediķi un ar ko ne vienmēr ir apmierināti pacienti. Proti, saskaņā ar jauno likumu bērnu slimnīcā plānveida palīdzības saņemšanai var nogādāt tikai likumiskais pārstāvis, pārsvarā tie ir vecāki, bet, ja to grib darīt kāda cita persona, piemēram, vecmāmiņa, viņai nepieciešama rakstiska atļauja no vecākiem. Izņēmums ir neatliekamās situācijas, kad bērniem, protams, tiks sniegta palīdzība.
Pagaidām gan pat Veselības ministrija nevar precīzi pateikt, kādai jābūt šai atļaujai – vai vienkārši uzrakstītai uz papīra vai notariāli apstiprinātai, tāpēc Bērnu slimnīca aicina pārejas periodā vecākiem pašiem vest bērnus uz slimnīcu, lai nerastos lieki pārpratumi. Jaunā kārtība ir arī savā ziņā pārbaudījums Pacientu ombudam, kas Bērnu slimnīcā – gan Torņakalnā, gan Gaiļezerā – šonedēļ rīko informācijas dienas.
Kāpēc tādas formalitātes?
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andis Lācis skaidro, ka saskaņā ar jauno likumu bērna ārstēšana un izmeklēšana var notikt tikai tad, ja saņemta bērna likumiskā pārstāvja piekrišana. Likumiskais pārstāvis parasti ir tēvs vai māte, savukārt, ja vecāku nav vai viņi aizbraukuši, tad likumiskais pārstāvis ir vai nu audžuģimene, vai bērnu nama vadība, arī vecvecāki, tiesa, tikai tad, ja ir nokārtoti dokumenti, tas ir, vecvecākiem vai citiem radiniekiem ir piešķirtas bērna aprūpes tiesības.
Ja mazais pacients uz plānveida operāciju vai konsultāciju tagad ierodas ar personu, kas nav likumiskais pārstāvis, tad mediķiem ir tiesības atteikt palīdzību, līdz tiek saņemta atļauja no likumiskajiem pārstāvjiem. Ne kaimiņi, ne draugi, ne brāļi vai māsas likuma izpratnē nevar vest bērnu pie ārsta bez rakstiskas atļaujas.
Pašlaik problēmas likuma ieviešanā sagādā tas, ka likums skaidri nepasaka, kādai šai atļaujai jābūt. Rakstiskai – bet kā noformētai? A. Lācis skaidro, ka slimnīca lūgusi Veselības ministrijai izskaidrot, ko darīt situācijās, kad nav šāda dokumenta vai ja ir vienkārši papīra lapa. "Juristi saka: tam jābūt notariāli apstiprinātam dokumentam, bet tas jau arī cilvēkiem maksā naudu," spriež A. Lācis.
No otras puses, tieši vecāks ir atbildīgs par bērnu, un tomēr nevajadzētu pieļaut situācijas, kad bērnus pie ārsta ved pat pilnīgi svešas personas, kuras ārstam nevar ne atbildēt par bērnu, ne arī ārsts drīkst tām sniegt ziņas par bērna veselības stāvokli.
Neatliekamās situācijās – bez papīra
Slimnīcas vadītājs uzsver, ka šīs jaunās izmaiņas nekādā veidā neietekmēs neatliekamās palīdzības sniegšanu – tā tiks bērnam sniegta neatkarīgi no apstākļiem. Gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt bērna likumiskā pārstāvja piekrišanu, mediķi veiks neatliekamos pasākumus, tajā skaitā ķirurģisku palīdzību saskaņā ar ārstu konsilija lēmumu. Vēl ir arī tādas situācijas, kad bērns jau atrodas slimnīcā, bet nepieciešama papildu izmeklēšana un vecāki nav atrodami, tad atļauja tiks lūgta bāriņtiesai.
Gadījumi, kad nevis vecāki, bet citi radinieki un pat sveši cilvēki atved bērnu uz slimnīcu, nav reti. Tas izskaidrojams ar to, ka vecāki lielākoties aizņemti darbā, rūpes par bērniem uzticētas citām personām. Saprotot šo situāciju, bet ņemot vērā, ka slimnīcai jāievēro likums, A. Lācis stingri aicina vecākus pašiem vest bērnus pie ārsta vai nokārtot dokumentus: "Labs jautājums – kādus dokumentus? Mēs ceram uz drīzu ministrijas atbildi."
Ombuds varētu palīdzēt
Mediķu praksē bijuši daudzi gadījumi, kad uz slimnīcu vai poliklīniku bērnu atved vecmāmiņa vai cits radinieks, bet vecāki ir bijuši pret. Tad slimnīca būtu vainīga un no tās pat varētu prasīt kompensāciju par likuma neievērošanu.
Aktīvu darbu Bērnu slimnīcā sācis Pacientu ombuds (tiesībsargs), un viens no tā uzdevumiem ir skaidrot pacientiem un tuviniekiem veselības aprūpes sistēmas līkločus, pacientu tiesības, kā arī veicināt komunikāciju starp medicīnas darbiniekiem un pacientiem, lai nerastos pārpratumi.
***
VIEDOKĻI
Alīna DAIJA, Pacientu ombuda biroja vadītāja:
– Pacientu neapmierinātība visbiežāk saistīta ar informācijas trūkumu un nelaipnu attieksmi, kā dēļ pacientam viss ārstēšanas process šķiet neveiksmīgs. Rodas pārpratumi, kuru risināšana tad arī ir mūsu uzdevums. Runājot par jauno Pacientu tiesību likumu, jāsaka, ka gandrīz katrs tā pants ir interpretējams. Mēs gadījumos, ja bērnam jāierodas slimnīcā uz plānveida palīdzību, bet vecāki nevar būt klāt, pašlaik iesakām sagatavot pilnvaru, kur norādītu smalki visas ziņas par personu (personību apliecinošus faktus), kas nāk līdzi bērnam, kā arī vecāku kontaktus.
Andis LĀCIS, Bērnu slimnīcas vadītāja pienākumu izpildītājs:
– Pašlaik ir pārejas periods, kamēr mēs skaidri zināsim, kādas tieši rakstiskas atļaujas nepieciešamas, lai kāda cita persona varētu bērnu atvest plānveida palīdzības saņemšanai. Juristi teiktu, ka vajag notariāli apstiprinātas pilnvaras, bet tas tomēr izklausās pārāk nenopietni. Mēs lūdzam saprast slimnīcas situāciju, kurai jāievēro likums – mums ir jāprasa šīs atļaujas, tāpēc lūdzam vecākus pašus vest bērnus uz pārbaudēm. Protams, neatliekamās situācijās bērni saņem palīdzību bez jebkādām izziņām!