Dod naudu zālēm, nespējam iztērēt

Lai gan Veselības ministrija (VM) ir optimistiski noskaņota – cilvēku skaits, kuri ar sociālo dienestu izziņām saņem kompensējamās zāles aptiekās, ar katru mēnesi palielinās, tomēr pat ar neapbruņotu aci skaidri redzams, ka no Sociālā drošības tīkla stratēģijas naudas tiek izmantota pavisam neliela daļa.

Tajā pašā laikā nenorimst pacientu organizāciju sūdzības, ka šī sistēma ir birokrātiska un vienkāršiem ļaudīm – neizprotama.

Pasaules bankas tā sauktā sociālā spilvena nauda paredzēta arī kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma segšanai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Šādas izziņas izsniedz sociālajos dienestos. Trūcīgie pacienti un pacienti, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus mēnesī, ir atbrīvoti no līdzmaksājuma par kompensējamajiem medikamentiem to slimību ārstēšanai, kurām šobrīd ir noteikta 75 vai 50 procentu kompensācija no valsts.

Atkal nespēj iztērēt

Gadā šim mērķim ir pieejami pat seši miljoni latu. Taču pašlaik valsts tam tērē ne tuvu tam, cik varētu. VM dati par šāgada pirmajiem trim mēnešiem liecina, ka izdevumi kompensējamo zāļu iegādei stratēģijas ietvaros bijuši 234 652 lati, kas ir pat mazāk, nekā sociālais spilvens ļautu tērēt vienā mēnesī. Visvairāk naudas izlietots martā – 165 827 lati. Tas ministrijas ierēdņiem liek domāt, ka viss iet uz labo pusi un ka cilvēki arvien aktīvāk lauzīsies pēc atbalsta. VM Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts saka: situācija ar katru brīdi uzlabojas, cilvēku, kuri saņem kompensējamos medikamentus, kļūst arvien vairāk. Viņa rīcībā esošie operatīvie dati par aprīli arī uzrādot, ka "pacientu skaits aug ģeometriskā progresijā".

Tāpat pacientu pieaugums šāgada martā izskaidrojams ar to, ka no februāra paplašināts iedzīvotāju loks, kuri saņem atvieglojumus kompensējamo zāļu iegādei, jo iepriekš tie bija tikai trūcīgas personas, tagad arī tie, kuriem mēnesī ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 120 latus.

Papīri nav sakārtoti

Tomēr Saeimas deputāte Aija Barča (Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija arī pievērsusies šai problēmai) atzina: "Cilvēku, kuri saņem atbalstu, varētu būt vairāk un vairāk. Cilvēki netiek pie atbalsta, jo nevar izgrozīt vienu Ministru kabineta noteikumu. Tad pēc tam brīnīsimies gada beigās, ka nauda ir, bet tā nav iztērēta!" Runa ir par vairāku noteikumu savstarpēju atbilstību, jo Labklājības ministrija ir izdevusi un valdība apstiprinājusi jaunus noteikumus, kā persona atzīstama par trūcīgu un, galvenais, ka trūcīgā izziņa vairs netiek izsniegta uz trim kā agrāk, bet gan uz sešiem vai 12 mēnešiem, atkarībā no cilvēka darbaspējas. VM speciālists R. Joksts sola: viss maijā būs sakārtots.

Vislielākās kompensējamo medikamentu izmaksas šogad vērojamas asinsrites sistēmas slimībām, bet otrajā vietā – infekciju (visticamāk, tas tādēļ, ka no šāgada arī HIV/AIDS medikamenti iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā), trešajā vietā – elpošanas sistēmas slimības.

Tiesa, viena birokrātiska norma ir atcelta – pacientiem vairs nav jākrāj čeki, līdz sasniegta 50 latu summa, lai varētu saņemt atbalstu.

Ja lieto zāles, neapgrūtina slimnīcas

To, ka pacientiem ir grūtības iegādāties vajadzīgos medikamentus, apliecina organizācijas Sustento veiktais pētījums. 45% pacientu kompensējamās zāles pēc tam, kad valsts vairākām diagnozēm paaugstināja pacienta līdzmaksājuma procentu, vairs nepieciešamajā apjomā iegādāties nespēj. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos. Vēstulē augstākajām amatpersonām vairākas pacientu organizācijas norāda, ka, veidojot 2011. gada valsts budžetu, ir kardināli jāmaina pieeja, par prioritāti izvirzot pieejamību primārajai veselības aprūpei.

Pasaulē sen atzīts, ka investīcijas primārajā aprūpē ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, miokarda infarkts, lietojot zāles, samazinās par 21–72%, bronhiālās astmas pacientiem hospitalizācija samazinās par 54%. Iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošinātas zāles, mazāk izmanto neatliekamās palīdzības pakalpojumus, kas būtiski palielina valsts izdevumus šajā izmaksu pozīcijā.