Valsts apmaksātais vēža skrīnings ir viena no tēmām, kas plašāk tiks diskutēta divu dienu Baltijas Onkoloģijas kongresā, kas notiek Rīgā. Visās Baltijas valstīs šādas profilaktiskās pārbaudes ir ieviestas, tomēr ar programmas realizāciju katrai valstij veicies citādi.
"Skrīnings ļautu ļaundabīgos audzējus atklāt savlaicīgi, tomēr cilvēku atsaucība nav pietiekama," atzīst Latvijas Onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš. Pacientu skaits, kuriem atklāj vēzi pēdējās stadijās, nav mazinājies, tāpēc valstij pie tā nopietni jāstrādā: "Mums ir visdažādāko veidu medicīniskā palīdzība pieejama, vislabākie medikamenti, taču tie neko daudz nepalīdz, ja cilvēkam ir audzējs pēdējā stadijā."
Latvijā pērn uz krūts vēža skrīninga uzaicinājuma vēstulēm atsaukušās 21% sieviešu, uz dzemdes kakla pārbaudēm tikai 13,5% no uzaicinātajām. "Atsaucība nav tik liela, cik mēs vēlētos," norāda Valsts norēķinu centra Ambulatoro pakalpojumu daļas vadītāja Līga Gaigala. Provizorisks pieņēmums, skrīningu ieviešot, bija, ka atsauksies ceturtā daļa sieviešu. Lai šādas pārbaudes ekonomiski atmaksātos, uz tām jāatnāk vismaz 70% uzaicināto, par to liecina skandināvu pieredze. Taču šādus rezultātus var sasniegt tikai pēc apmēram piecu gadu darba.
Igaunijā skrīnings ieviests jau pirms vairākiem gadiem, un igauņu onkologs Indreks Oro uzsver, ka būtiski samazinājusies mirstība ar vēzi. Vienīgā problēma esot tā, ka uzaicinājumus izsūta tikai tām sievietēm, kuras ir reģistrējušās kā nodokļa maksātājas (Igaunijā ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana), tāpēc visus iedzīvotājus nav iespējams uzaicināt. Līdzīga problēma ir arī Lietuvā, kur, kā stāstīja onkologs Ernests Janulionis, nav izdevies aptvert visus iedzīvotājus. Taču Lietuvā darbojas četras skrīninga programmas – krūts un dzemdes kakla vēža sievietēm, prostatas vēža – vīriešiem un kolorektālā vēža programma abiem dzimumiem.
Baltijas Onkoloģijas kongresa laikā onkologi un zinātnieki diskutēs par problēmām un aktualitātēm ļaundabīgo audzēju diagnostikā un ārstēšanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta plaušu, krūts, kuņģa, kolorektālajam un prostatas vēzim, kā arī paleatīvajai aprūpei. "Zarnu vēža diagnostika Latvijā ir ļoti zemā līmenī, jo arī šā ļaundabīgā audzēja profilaktiskie izmeklējumi valstī ir par brīvu, bet atsaucas tiem tikai 7% cilvēku vecumā virs 50 gadiem, kas ir riska grupa, Zviedrijā tie ir 70%," uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs gastroenterologs Mārcis Leja.